Vermikompostēšana un biohumuss
Biohumuss& Vermikomposts
Ar jēdzienu vermikompostēšana saprot slieku veikto organisko vielu pārstrādi un koprolīta (slieku fekāliju/ mēslu) iegūšanu. Koprolītu slieku audzētāji vienkāršības un labskanības dēļ iesākuši saukt par biohumusu. Tas bez precizējuma - slieku biohumuss - ir neprecīzs jēdziens, jo ar biohumusu var saprast dažādu radību pārstrādātu organisko substrātu humusā - augiem piemērotā, viegli uzņemamā formā (piemēram, pasaulē tiek ražots arī īpašu mušu sugu radītais biohumuss). Vermikompostēšana parasti tiek īstenota kontrolētās slēgtās platībās pielietojot dažādas metodes, tehnoloģijas.
Tātad, ar jēdzienu biohumuss šīs lapas ietvaros sapratīsim slieku radīto un izvadīto organisko mēslojumu, izkārnijumus (varētu teikt, slieku fekālijas), kuru zinātniski sauc par koprolītu. Šis koncentrētais mēslojums bagātīgi satur augiem nepieciešamās barības vielas mikroelementu kompleksu, fermentus, augsnes antibiotikas, vitamīnus, augu augšanas un attīstības hormonus. Tajā ir liels skaits humusvielu. Humusvielas piesaista sāļus un kalpo par labvēlīgu vidi augsnes mikroorganismiem. Tās satur arī organiskās skābes, kas reizē kalpo kā augu augšanas stimulātori. Nozīmīgākā sastāvdaļa ir humīnskābes, kas spēj absorbēt dažādas kaitīgas vielas – toksiskos smagos metālus, pesticīdus, radionukleīdus u.c., nodrošināt to izvadīšanu no organisma, tādējādi darbojoties kā bioregulatori. Pozitīvi ietekmē augos sastopamos fitohormonus: auksīns, citokinīni, giberelīni, kas labvēlīgi iespaido stādā attīstīšanos, palīdz tikt galā ar slimībām (piemēram, miltrasu, dažādām puvēm kā arī citām sēnīšu un baktēriju izraisītām augu slimībām), paātrina un pagarina ražošanas sezonu.
Biohumuss ir absolūti dabīgs un tajā pat laikā unikāls mikrobioloģisks mēslojums, kurā esošie augšņu mikroorganismi nodrošina zemes auglību. Lielā mērā tiek novērsta augsnes sablīvēšanās, uzturēts irdenums un gaisa caurlaidība. Tiek paaugstinātas augsnes ūdens saglabāšanas spējas, tajā pat laikā novērš pārlieku ūdens uzkrāšanos. Sliekas apēdot organisko supstrātu (kompostu, kūtsmēslus) ne tikai sasmalcina, sašķeļ augiem vieglāk uzņemamā formā, bet arī bagātina ar slieku zarnu traktā esošajiem fermentiem. Tādejādi, piemēram, slieku pārstrādātā komposta kaudze būs vērtīgāka salīdzinot ar dabīgā pūšanas, fermentēšanās procesā iegūto, kuru būs paveikušas dažādas baktērijas un mikroorganismi.
|
|
Sliekas barojoties ierij augsnes organiskās vielas un minerālās daļas. Gremošanas traktā organiskās vielas tiek sadrupinātas, macerētas, sajauktas ar minerālajām daļiņām. Šī masa tiek bagātināta ar Ca2+ joniem no kalcija dziedzeriem, un pēc tam sfērisku lodīšu formā tiek izvadīta ārā koprolītu (biohumusa) veidā. Kā liecina laboratorijas pētījumi, koprolīti parasti ir stabilāki kā citi augsnes agregāti. To stabilitāte ir atkarīga no organiskajām vielām un mikrobiālās aktivitātes. Slieku dziedzeru izdalītais kalcijs savienojas ar organiskajām vielām, veidojot kalcija humātus, kas sacementē koprolītus. Notiek arī mehāniska augsnes daļiņu sajaukšana ar augu šķiedrām. Koprolīti baktēriju un sēņu darbības rezultātā, kļūst vēl stabilāki. Baktērijas rada polisaharīdu molekulas, kas saista augsnes minerālās daļiņas kopā. Koprolītos polisaharīdu koncentrācija ir vairākas reizes augstāka nekā parastā augsnē. Arī mineralizācijas procesi koprolītos norit ātrāk kā augsnē. Slieku biohumuss samazina augsnes mitruma svārstības un šķīstošo organisko vielu iznesi. Pētījumi rāda, ka slieku pārstrādātie kūtsmēsli salīdzinot ar nepārstrādātiem, būtiski samazina patogēno baktēriju daudzumu, kas citādi būtu nonācis augsnē no nepārstrātiem kūtsmēsliem.
Slieku vielmaiņai jeb metabolismam ir liela nozīme slāpekļa apritē. Paaugstināts slāpekļa saturs ir slieku koprolītos, urīnā un epitēlija audu bagātīgi izdalītajā lumbrikantā mukoproteīnā. Urīnā un mukoproteīnā slāpeklis ir galvenokārt amonija jonu un urīnskābes veidā. Slieku diennaktī radītā urīna daudzums sastāda ap 50% no ķermeņa svara (Springett and Syers, 1984Springett, J., Syers J. 1984. Effect of pH and calcium content of soil on earthworms cast production in the laboratory. Soil Biol. Biochem., 16 (12), 185-189.). Slieku biohumusā fosfors augiem uzņemamās formās ir 5–10 reizes augstāks kā parastā augsnē (Lee, K. E. 1985. Earthworms. Their Ecology and Relationships with Soil and Land Use. Sydney, Orland, London, Academic Press, pp. 411.). Fosfors ir līdz 10 reizēm lielākā koncentrācijā kā augsnē gan organisko, gan neorganisko savienojumu veidā un ir viegli pieejams augiem (Heine, O., Larink, O. 1993. Food and cast analyses as a parameter of turn-over of materials by earthworms (Lumbricus terrestris L.). Pedobiologia, 37, 245-256). Pētījumos Lietuvā un Jaunzēlandē konstatēts, ka slieku darbības rezultātā augsnē būtiski pieaug kālija saturs, kas arī ir augiem viegli pieejamās formās. Biohumusu var šķaidīt ūdenī un pielietot augu apsmidzināšanai, jo šis mēslojums ir sistemātiķis – spēj iedarboties gan uz auga zaļo masu (lapām), gan uz saknēm.
|
|
Slēgtajās platībās audzēto slieku biohumusa kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no tā, kāda pārtika (organiskais substrāts) tiks dota. Starptautiskajā tirgū vispieprasītākais ir biohumuss, kura ražošanai par pamatu ņemti liellopu mēsli ar atļautu dārzeņu (kartupeļu) piejaukumu līdz 25%. Šādā gadījumā tiek iegūts (it kā) augstvērtīgāks biohumusa sastāvs (par kūtsmēsliem, to ķīmisko sastāvu, ietekmi uz Kalifornijas sarkanajām sliekām lasīt arī sadaļu Barība sliekām). Jāpiebilst, ka tādejādi tiek ziedota slieku labsajūta un vairošanās ātrums. Tieši tāpēc katram pašam ir jāizvēlas, kas ir svarīgāks - slieku masas audzēšana (būtiski jāsamazina kūtsmēsli) vai biohumusa sastāva vērtības paaugstināšana. Sliekām tāpat kā jebkurai dzīvai radībai straujai un pilnvērtīgai attīstībai nepieciešams uzņemt daudz un dažādu vitamīnu, minerālvielu, olbaltumvielu, šķiedrvielu utt. Tas, cik lielā mērā biohumusa kvalitāte atšķirsies (procentuāli, piemēram, kālijs, slāpeklis, fosfors utml.), jānosaka labarotorijā ņemot paraugu no dažādā veidā barotām slieku kastēm. Bet viņu labsajūtu Jūs novērtēsat acīmredzami. Jāatceras, ka arī lielopu kūtsmēsli pēc sastāva (atkarībā no dotās barības, lopa vecuma) ir dažādi. Būtisks jautājums, kas tajos ir saglabājies pēc noturēšanas - turot klajā laukā atmosfēras (lietus utt) iedarbībā nepielietojot pareizas kūtsmēslu sagatavošanas tehnoloģijas pat gada laikā daudz kas izskalojas, iet zudībā. Līdz ar to, izbarojot nepareizi sagatavotus vai nezināmas izcelsmes kūtsmēslus, bez laboratoriskām analīzēm ir nevietā runāt, ka biohumusa sastāvs būs augstvērtīgāks kā kompostam.
Piemājas saimniecību vajadzībām un ražošanai nelielos apjomos vispiemērotākā ir kastes metode. Ja ir pieejamas lielākas telpas un ir nepieciešamība pēc liela apjoma, atzīta ir stirpas metode. Šajā gadījumā sliekas, to pārtika un gatavais biohumuss (parasti) atrodas uz grīdas (parasti betona). Lielās ražotnēs tiek piekopta vermireaktora metode. Sliekām barība tiek padota no augšas, bet no apakšas, ar mehānisma palīdzību, tiek atdalīts biohumuss. Tomēr, tā nav ļoti izplatīta dēļ lielajām investīcijām iekārtu iegādei, lai arī laika gaitā tā var sevi atpelnīt, jo process tiek mehanizēts un samazinās cilvēkresursu nepieciešamība. (Par metodēm vairāk sadaļā Slieku audzēšana.) Novērojumi rāda, ka sieku pārstrādātais organiskais substrāts dod 50-60% biohumusa un 10% slieku masas pieaugumu, respektīvi, tonna barības pārvēršas 500-600kg biohumusa un 100kg slieku masā.
Savās siltumnīcās, dārziņos, tīrumos lietojot biohumusu būtiski samazinās vai pat zūd nepieciešamība lietot minerālmēslus, samazinās izmaksas pesticīdu iegādei, jo augi kļūst pasargātāki. Tādejādi vienlaikus rūpējamies ne tikai par dabu un vidi, bet arī par savu un savu tuvinieku veselību! Kā piemēru efektivitātei var minēt, ka katra tonna uz hektāra zemē iestrādāta slieku biohumusa pirmajā gadā palielina graudaugu ražu par 300-400kg, kartupeļu ražu par 600-800kg, bet gurķu, tomātu un biešu ražu līdz tonnai no hektāra. Nākošajos gados ražība pakāpeniski samazinās, bet iedarbības efektivitāte jūtama līdz 5gadiem. Atjaunot ieteicams pēc 2-4 gadiem, atkarībā no augsnē iestrādātā biohumusa daudzuma. Ja biohumuss pieejams ierobežotā daudzumā, ieteicams rīkoties sekojoši:
- Pie stādu pārstādīšanas bedrītē ielikt 1-2 saujas biohumusa, vēlams sajaucot ar augsni;
- Stādot kartupeļus katrā bedrītē iejaukt 0,5 līdz 1litram biohumusa; tas pats arī attiecībā uz tomātiem;
- Zem gurķiem ieteicams 1-2 cm biezā slānī mulčēt ar biohumusu, kas pakāpeniski laistot ieskalosies augsnē; tas pats attiecībā arī uz zemenēm, kā rezultātā ziedēšana un ogu nogatavošanās paātrināsies līdz 7-10 dienām, uzlabosies garšas īpašības;
- Augļu kokiem biohumusu izkaisa katru gadu vainaga platumā 2-3cm biezā slānī, tādejādi jūtami uzlabojot augļu īpašības.
Zemāk varat apskatīties video par biohumusu un Kalifornijas slieku audzēšanu izmantojot stirpas metodi. Video krievu valodā!
Biohumuss novērtēts visā pasaulē
Minēsim pāris spilgtu piemēru, kas panākti lietojot biohumusu:
- 1980.gada sākumā Japāna no ASV iepirka vairākus desmitus tūkstošu (!) tonnu slieku kopā ar to substrātu (tas pats princips, kā iegādājoties slieku audzēšanai iesācēju komplektus) un to audzēšanas tehnoloģijām. Jau 1985.gadā Japāna sevi pilnībā spēja nodrošināt ar visa veida lauksaimniecības produkciju, tajā skaitā ar gaļu un pienu. Tālāk veidojās pārprodukcija, kas jau 1989.gadā izraisīja nepieciešamību par 17% samazināt lauksaimniecības vajadzībām izmantotās zemes platību.
- Saūda Arābija, kuras teritorija sastāv no tuksneša, laika periodā no 1987. līdz 1990.gadam ir spējusi ne tikai sevi nodrošināt ar kviešiem, bet arī eksportēt uz Āzijas, Āfrikas, Persijas līča un bijušajām PSRS valstīm 8543 tūkstošu tonnu. Audzēšanas pamatā tika izmantots no Eiropas ievestais biohumuss. Šobrīd Saūda Arābija pati ražo biohumusu, par pamatu barībai ņemot pašu audzēto liellopu mēslus.
|
|
Biohumusa normatīvais regulējums Latvijā
Ja plānosiet slieku biohumusu piedāvāt tirdzniecībā Latvijā kā produktu, kas paredzēts augu mēslošanai, tas saskaņā ar Mēslošanas līdzekļu aprites likumu ir jāreģistrē Mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā. Mēslošanas līdzekļu kvalitātes prasības ir noteiktas Ministru kabineta 2006.gada 27.jūnija noteikumos nr.530 ,,Mēslošanas līdzekļu identifikācijas, kvalitātes atbilstības novērtēšanas un tirdzniecības noteikumi" (turpmāk - noteikumi). Noteikumu 1.pielikums organiskajiem mēslošanas līdzekļiem, pie kuriem pieder arī biohumuss, nenosaka minimālo augu barības elementu saturu, reakciju, mitrumu un organiskās vielas saturu. Uz organiskajiem mēslošanas līdzekļiem attiecas prasības par nevēlamo piemaisījumu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju (noteikumu 3.pielikums): dzīvsudraba, kadmija, arsēna, niķeļa, svina, vara un cinka saturs (mg/kg absolūti sausā paraugā), salmonellu un Escherichia coli un Enterococaceae koloniju veidojošās vienības (KVV). Lai reģistrētu slieku biohumusu Mēslošanas līdzekļu valsts reģistrā ir jāsamaksā valsts nodeva. Organiskajiem mēslošanas līdzekļiem valsts nodeva ir 50 lati. Informācija par Mēslošanas līdzekļa reģistrāciju un valsts nodevas samaksāšanu ir atrodama Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā. Tāpat jārēķinās ar analīžu veikšanu. Cenrādis VAAD sniegtajiem pakalpojumiem atrodams šeit. Vieta, kur sliekas tiek audzētas, jāreģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD) kā Slieku audzētava (93.1 PVD Klasifikātora kods). Ja rodas neskaidrības, droši jautājiet - valsts pārvaldes iestādēm ir pienākums sniegt atbildi pēc būtības.
Lai reģistrētu biohumusu (slieku organisko mēslojumu), tam ir jāveic šādas analīzes: 1. Kopējais slāpeklis (N), kopējais fosfors (P2O5), kopējais kālijs (K2O), pH mitrums organiskā viela - saskaņā ar MK 27.06.2006 noteikumu Nr.530 1.pielikuma G sadaļas 5.aili 51.37 Ls 2.arsēns, cinks, dzīvsudrabs, kadmijs, niķelis, svins, varš - saskaņā ar MK 27.06.2006 noteikumu Nr.530 3.pielikuma 3.punktu. 3.Salmonellas, escherichia coli, enterococaceae - saskaņā ar MK 27.06.2006 noteikumu Nr.530 3.pielikuma 4.punktu. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Agroķīmijas laboratorijā iespējams noteikt tikai 1.punkta rādītājus un saskaņā ar VAAD cenrāža 54.1.apakšpunktu to kompleksa cena ir 51.37 Ls. Pilnu analīzi iespējams veikt Latvijas sertifikācijas centra (LATSERT) laboratorijā, telefona numurs 67217837 vai Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā „BIOR”, diennakts informatīvais tālrunis 67620513.
Lai reģistrētu biohumusu (slieku organisko mēslojumu), tam ir jāveic šādas analīzes: 1. Kopējais slāpeklis (N), kopējais fosfors (P2O5), kopējais kālijs (K2O), pH mitrums organiskā viela - saskaņā ar MK 27.06.2006 noteikumu Nr.530 1.pielikuma G sadaļas 5.aili 51.37 Ls 2.arsēns, cinks, dzīvsudrabs, kadmijs, niķelis, svins, varš - saskaņā ar MK 27.06.2006 noteikumu Nr.530 3.pielikuma 3.punktu. 3.Salmonellas, escherichia coli, enterococaceae - saskaņā ar MK 27.06.2006 noteikumu Nr.530 3.pielikuma 4.punktu. Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) Agroķīmijas laboratorijā iespējams noteikt tikai 1.punkta rādītājus un saskaņā ar VAAD cenrāža 54.1.apakšpunktu to kompleksa cena ir 51.37 Ls. Pilnu analīzi iespējams veikt Latvijas sertifikācijas centra (LATSERT) laboratorijā, telefona numurs 67217837 vai Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā „BIOR”, diennakts informatīvais tālrunis 67620513.
|
Ja Jums šī mājas laba ir bijusi noderīga, aicinam atbalstīt un iepazīties ar mūsu reklāmdevēju piedāvājumiem. Varbūt kaut kas noder! ;)
Iesakiet draugien.lv! Ja esat reģistrējies google, uzklikšķiniet uz +1, tādejādi mājaslapu padarot vieglāk atrodamu google meklētājā!
|
http://slieka.weebly.com ievietotās informācijas kopēšana, pārpublicēšana vai izplatīšana bez saskaņošanas ir stingri aizliegta. Citēšanas gadījumā obligāti lietojama atsauce uz http://slieka.weebly.com
Copyright © 2012 http://slieka.weebly.com All rights reserved