Komposts un kompostēšana
Ikvienas mājsaimniecības lielu atkritumu daļu (vidēji ap 40%) veido organiskie atkritumi, kuri ir viegli pārstrādājami par ļoti labu un vērtīgu materiālu augsnes bagātināšanai. Kompostēšana ir organisko atkritumu bioloģiska sadalīšana ar mikroorganismu palīdzību. Tā rezultātā rodas komposts - daļēji sadalījušās organiskās vielas. Sadalīšanās cikla gala produkts ir humuss - pilnībā sadalījušās organiskās vielas. Humusa radīšanai liela loma ir dažādiem kukaiņiem, tārpiem, īpaši sliekām, kas būtiski paātrina šo procesu. Kompostēšana ir labākais risinājums, kā ietaupīt uz atkritumu izvešanu, minerālmēslu iegādi. Var izmantot kā mulču (izklāj uz augsnes virskārtas), kā šķidro mēslojumu vai iestrādāt tieši augsnē.
Ieguvumi no komposta izmantošana:
- Augsnes bagātināšana ar mikroelementiem, makroelementiem;
- Uzlabo augsnes irdenumu un struktūru;
- Palielina augsnes spēju noturēt ūdeni un barības vielas;
- Palīdz un vairo augsnes organismus (atdzīvina augsni);
- Samazina augsnes ķīmisko nelīdzsvarotību;
- Uzlabo augu imūnsistēmu, pretestību pret slimībām;
|
|
Kompostēšanas process, nosacījumi
Kompostēt var praktiski visu, kam ir augu valsts izcelsme. Piemājas kompostēšana ir bioloģisks process, kurā darbu pamatā veic mikroorganismi. To attīstībai nepieciešams ogleklis (C), slāpeklis (N), ūdens (mitrums) un barības vielas. Jāpieskaita arī skābeklis, ja vien netiek izmantota bezgaisa jeb anaerobā kompostēšanas metode (šajā gadījumā savairosies mikroorganismi, kuriem gaisu nevajag). Lai pēc iespējas ātrāk sadalītos organiskie atkritumi un izveidotos pēc iespējas kvalitatīvāks komposts, jācenšas panākt mikroorganismiem vispiemērotākā šo elementu attiecība. Procesu paātrinās, ja piejauksat klāt jau iekompostētu organisko masu, tādejādi veicinot nepieciešamo baktēriju straujāku savairošanos. Ūdens vietā varat mitrināt ar komposta novilkumu (komposta vircu).
Mitrums
Mikroorganismu attīstībai nepieciešams mitrums, ideālais līmenis ir 40-60%. Kompostam jābūt mitram, bet nedrīkst tecēt. Salīdzinājumam iedomājaties sūkli, švami. Ja ūdens būs pārāk daudz, masa noblietēsies un samazināsies gaisa piekļuve. Izveidosies anaerobais (bez skābekļa) kompostēšanās process. Šajā gadījumā palēnināsies komposta sadalīšanās un parādīsies nepatīkama smaka. Virsroku ņems mikroorganismi, kuriem nav nepieciešams skābeklis, bet to darbības rezultātā radīsies metāna un ogļskābā (CO2) gāze. Lai to novērstu, nepieciešams pārcilāt kompostu, slapjāko daļu pārvietojot virspusē. Tādejādi panākam komposta mitruma samazināšanos un bagātināšanu ar gaisu. Pārmērīgs ūdens daudzums kompostā izskalo slāpekli un citus augiem būtiskus elementus. Ja kompostējat kastē, ieteicams izveidot vāku vai kā savādāk novērst nokrišņu gadījumā pārlieku augstu mitruma līmeni.
Gaisa cirkulācija
Mikroorganismiem, lai efektīvi noārdītu organisko materiālu, nepieciešams skābeklis. Ideālos apstākļos tie ātri savairosies, aktīvi strādās, kā rezultātā sāks pietrūkt skābeklis. Lai to novērstu, komposts ir jāpārcilā (ja patīk fiziskas aktivitātes). Labs risinājums ir novērst noblietēšanos, ievietojot kārtās kādus lielākus priekšmetus, piemēram, salmus, zarus (efektīvi priežu un egļu zari ar skujām). Varat ik pa laikam sabakstīt ar armatūras gabalu vai izveidot gaisa piekļuves kanālus, zondes.
Komposta kaudzes temperatūra
Komposta temperatūru ietekmē tajā norisinošās bioloģiskās aktivitātes, arī saules iedarbība. Ja mikrobi jūtas labi, to vielmaiņas jeb metabolisma, izplatības un kompostējamā materiāla pārveides procesa rezultātā tie paaugstinās komposta kaudzes temperatūru. Temperatūrai jāļauj uzkāpt līdz 55 grādiem pēc Celsija, saglabājot šādu siltumu 3 dienas, pēc kā jāatvēsina (pārjaucot vai kā citādāk). Tas iznīcinās nezāļu sēklas, patogēnās (slimību ierosinošās) baktērijas. Lai sasniegtu šādu temperatūru, jābūt radītiem labiem nosacījumiem mikroorganismu attīstībai - oglekļa-slāpekļa attiecība, mitrums, gaiss, barības vielas. Ja pārlieku augsts karstums - kompostu noārdošie mikroorganismi paši sāks iet bojā. Ja kaudze neuzkarst - kompostēšanās tāpat notiks, tikai lēnāk un nenogalinot nevēlamos elementus.
Lielos vilcienos runājot, aerobajā kompostēšanās gadījumā, darbosies trīs grupu baktērijas:
Kompostējamo daļiņu izmēri
Smalkas komposta daļiņas tiek ātrāk pakļautas mikrobu iedarbībai, tādejādi būtiski paātrinot kompostēšanas procesu. Labs variants ir sasmalcināt kompostējamo materiālu, ideāli 5-8cm mazos gabaliņos. No otras puses, pārāk smalkas un mitras daļiņas var samazināt gaisa piekļuvi, samazināt kompostēšanās ātrumu un radīt nepatīkamu smaku.
Mitrums
Mikroorganismu attīstībai nepieciešams mitrums, ideālais līmenis ir 40-60%. Kompostam jābūt mitram, bet nedrīkst tecēt. Salīdzinājumam iedomājaties sūkli, švami. Ja ūdens būs pārāk daudz, masa noblietēsies un samazināsies gaisa piekļuve. Izveidosies anaerobais (bez skābekļa) kompostēšanās process. Šajā gadījumā palēnināsies komposta sadalīšanās un parādīsies nepatīkama smaka. Virsroku ņems mikroorganismi, kuriem nav nepieciešams skābeklis, bet to darbības rezultātā radīsies metāna un ogļskābā (CO2) gāze. Lai to novērstu, nepieciešams pārcilāt kompostu, slapjāko daļu pārvietojot virspusē. Tādejādi panākam komposta mitruma samazināšanos un bagātināšanu ar gaisu. Pārmērīgs ūdens daudzums kompostā izskalo slāpekli un citus augiem būtiskus elementus. Ja kompostējat kastē, ieteicams izveidot vāku vai kā savādāk novērst nokrišņu gadījumā pārlieku augstu mitruma līmeni.
Gaisa cirkulācija
Mikroorganismiem, lai efektīvi noārdītu organisko materiālu, nepieciešams skābeklis. Ideālos apstākļos tie ātri savairosies, aktīvi strādās, kā rezultātā sāks pietrūkt skābeklis. Lai to novērstu, komposts ir jāpārcilā (ja patīk fiziskas aktivitātes). Labs risinājums ir novērst noblietēšanos, ievietojot kārtās kādus lielākus priekšmetus, piemēram, salmus, zarus (efektīvi priežu un egļu zari ar skujām). Varat ik pa laikam sabakstīt ar armatūras gabalu vai izveidot gaisa piekļuves kanālus, zondes.
Komposta kaudzes temperatūra
Komposta temperatūru ietekmē tajā norisinošās bioloģiskās aktivitātes, arī saules iedarbība. Ja mikrobi jūtas labi, to vielmaiņas jeb metabolisma, izplatības un kompostējamā materiāla pārveides procesa rezultātā tie paaugstinās komposta kaudzes temperatūru. Temperatūrai jāļauj uzkāpt līdz 55 grādiem pēc Celsija, saglabājot šādu siltumu 3 dienas, pēc kā jāatvēsina (pārjaucot vai kā citādāk). Tas iznīcinās nezāļu sēklas, patogēnās (slimību ierosinošās) baktērijas. Lai sasniegtu šādu temperatūru, jābūt radītiem labiem nosacījumiem mikroorganismu attīstībai - oglekļa-slāpekļa attiecība, mitrums, gaiss, barības vielas. Ja pārlieku augsts karstums - kompostu noārdošie mikroorganismi paši sāks iet bojā. Ja kaudze neuzkarst - kompostēšanās tāpat notiks, tikai lēnāk un nenogalinot nevēlamos elementus.
Lielos vilcienos runājot, aerobajā kompostēšanās gadījumā, darbosies trīs grupu baktērijas:
- Psychrophiles - zemas temperatūras baktērijas (maksimāli iespējamā amplitūda ņemot vērā visas iespējamās šīs grupas baktērijas -17 ...+21C, mūsu platuma grādos parasti līdz -5C);
- Mesophiles - vidējas temperatūras baktērijas (maksimāli iespējamā amplitūda ņemot vērā visas iespējamās šīs grupas baktērijas +4...+43C);
- Thermophiles - augstas temperatūras baktērijas (maksimāli iespējamā amplitūda ņemot vērā visas iespējamās šīs grupas baktērijas +43.. +93C).
Kompostējamo daļiņu izmēri
Smalkas komposta daļiņas tiek ātrāk pakļautas mikrobu iedarbībai, tādejādi būtiski paātrinot kompostēšanas procesu. Labs variants ir sasmalcināt kompostējamo materiālu, ideāli 5-8cm mazos gabaliņos. No otras puses, pārāk smalkas un mitras daļiņas var samazināt gaisa piekļuvi, samazināt kompostēšanās ātrumu un radīt nepatīkamu smaku.
|
|
Oglekļa un slāpekļa attiecība kompostā
Lai arī visi augi satur oglekli un slāpekli, veiksmīgai mikroorganismu savairošanai būtiski panākt labu C:N proporciju. Zinātnieki atklājuši ideālo oglekļa-slāpekļa attiecību, kas ir 30 pret 1 (C:N ir 30:1), mērot sausu materiālu. Nevajadzētu nobīties no šiem skaitļiem. Svarīgi ir saprast principu pēc kā jāvadās veidojot savu kompostu.
"Zaļie" atkritumi - slāpekļa avots
Materiāli, kas ir labs slāpekļa avots, nereti tiek saukti par „zaļajiem" organiskajiem atkritumiem. Tiem raksturīga neliela C:N attiecība (C:N attiecība ir mazāka par 30:1), parasti satur augstu mitruma pakāpi un ātri sadalās. Piemēram, par „zaļajiem” sauc kūtsmēslus, pārtikas atkritumus, zaļās lapas, svaigi pļauta zāle. Kā redzams, ne visi „zaļumi” ir zaļā krāsā. Piemēram, arī kafijas biezumi ir labs slāpekļa avots. "Zaļie" atkritumi nodrošina komposta mikroorganismus ar olbaltumvielām, kas ir pamats iespējai augt un vairoties.
"Brūnie" atkritumi - oglekļa avots
Materiāli, kas ir ar augstu oglekļa saturu salīdzinājumā ar slāpekli (C:N attiecība lielāka par 30:1), tiek saukti par "brūnajiem" organiskajiem atkritumiem. Parasti tie ir sausi un lēni sadalās, brūnā vai tumšākā krāsā. Piemēram, pie "brūnajiem" pieder: salmi, lapas, šķelda un koku atgriezumi, papīrs, zāģu skaidas. Satur daudz škiedrvielu, celulozi. „Brūnie” organiskie atkritumi sadalās pie zemām temperatūrām, ja pieejams slāpekļa avots jeb "zaļie" organiskie atkritumi. "Brūnie" nodrošina mikroorganismus ar oglekli, kas ir enerģijas avots, lai spētu sadalīt organiskos materiālus.
Organiskā komposta materiāla C:N attiecība:
Kafijas biezumi – 20:1
Kukurūzas stublāji – 60:1
Liellopu kūtsmēslu – 20:1
Augļu atkritumi – 35:1
Svaigi pļauta zāle – 20:1
Zirga mēsli – 60:1
Lapas – 60:1
Laikraksti (avīzes uz parastā papīra) – 50-200:1
Ozola lapām (zaļām) – 26:1
Sapuvuši kūtsmēsli – 20:01
Koka zāģskaidas – 600:1
Zāģskaidas noturētas divus mēnešus – 325:1
Salmi – 80-100:1
Dārzeņu mizas - 12-20:1
Piemēram, ņemam 2 vienības (maisus) ar svaigi pļautu zāli, kuru C:N attiecība ir 20:1, pievienojam 1 vienību ar lapām (C:N=60:1). Esam panākuši C:N attiecību (20:1 + 20:1 + 60:1)/3 = (100:1)/3 = 33:1, kas ir tuvu ideālajam 30:1. Vizuālai C:N attiecības noteikšanai varat izmantot tilpuma proporciju - 75% "brūnie" jeb ar augstu oglekļa koncentrāciju un 25% "zaļie" jeb ar slāpekli bagāti organiskie atkritumi. Ja vēlēsaties svērt, aptuvenu proporcija panāksat liekot 50 pret 50 Būtiski atcerēties, ka augi oglekli satur vairāk kā slāpekli. Kādā pētījumā par sliekām piemērotāko attiecību minēta 25:1, kas ir ļoti tuva komposta ideālajam.
Kompostēšanas metodes
Aukstā jeb lēnā kompostēšanas metode
Aukstā kompostēšanas metode būs tiem, kuriem pārāk daudz "brūno" (paaugstināti satur oglekli) organisko atkritumu, nav būtiska ātra sadalīšanās, kā arī nezāļu sēklu un iespējamo slimības ierosinātāju (patogēno baktēriju) iznīcināšana. Šī metode ir ērta, jo prasa maz rūpes. Daži aukstās kompostēšanas metodes piemēri:
- Kompostēšana mulčējot
- Kompostēšana bedrēs
- Kompostēšana tvertnē
- Kompostēšana kaudzē
Karstā jeb ātrā kompostēšana
Karstā kompostēšana dod ātrāko rezultātu, labi iznīcina nezāļu sēklas un patogēnās baktērijas. Tā ir visintensīvākā metode, kas prasa visvairāk uzmanības. Lai gūtu labus panākumsu, īpaša vērība jāpievērš sekojošām lietām:
- Lai veidotu kaudzi jābūt vismaz 1 kubikmetram organisko atkritumu;
- Jācenšas ievērot oglekļa - slāpekļa proporcija (C:N);
- Jāuztur pareizs mitrums;
- Regulāra gaisa apmaiņas nodrošināsāna (pārcilājot vai kā savādāk);
- Organisko atkritumu daļiņu lielums mazāks par 8cm.
Bezgaisa jeb anaerobā kompostēšana
Bezgaisa jeb anaerobā kompostēšanās gadījumā organisko atkritumu sadalīšanu veic mikroorganismi, kuriem nav nepieciešams gaiss. Senākās liecības par šo metodi atrastas Ķīnā. Anaerobā kompostēšanās sastopama arī dabā - ūdenstilpnēs, kurās ir dūņas, purvos. Lai panāktu šādu efektu komposts jāievieto slēgtā traukā (atkritumu maisā, mucā), kurā ierobežota gaisa piekļuve (nedrīkst būt hermētisks, jo gāzes var pārplēst trauku), un izmantojot paaugstinātu mitrumu, kas sasniedz 70%, tādejādi izspiežot gaisu. Sākotnējā stadijā savairosies gaisu mīlošās baktērijas, kuras gaisa trūkuma dēļ izmirs. Bezgaisa kompostēšanās rezultātā drīz vien tiks iegūta gluma massa, kas ļoti nepatīkami smird. Šīs baktērijas nepatērē tik daudz slāpekli, kam ir tendence pārvērsties amonjakā. Ogleklim ir tendence izveidot metāna gāzes savienojumu (CH4). Neliela daļa oglekļa rada ogļskābo gāzi (CO2). Tieši smakas apsvērumu dēļ šī metode ir piemērota saimniecībām ar plašāku teritoriju, lai varētu attālāk novietot no sevis un kaimiņiem. Smaku var samazināt, ja komposta masa tiek pārklāta ar ūdeni. Gāzes lēnāk nokļūst atmosfērā. Šādā gadījumā jums būs nepieciešams kāds liels trauks (cisterna, tvertne). Tāpat nedaudz samazināt var pieliekot klāt "brūnos" jeb paaugstināti oglekli saturošus organiskos atkritumus (atceramies par C:N attiecību), bet parasti tam ir īslaicīgs efekts. Anaerobais komposts sadalās salīdzinoši lēnām, bet tā priekšrocības ir lielāks gatavā humusa daudzums, jo šīm baktērijām nepieciešams mazāk enerģijas, tām ir lēnāka vielmaiņa. Problēmas varētu radīt patogēnie mikroorganismi, jo komposts netiek izkarsēts. Tomēr, ja komposts tiek noturēts vismaz 6 mēnešus (vēlams vismaz gadu), lielais vairums patogēnu iet bojā, jo anaerobā vide tām nav raksturīga, ir pretdabiska.
Anaerobais princips plaši tiek pielietots mazdārziņos ātras vircas pagatavošanai. Traukā tiek ielikta zaļā masa (zāle, tomātu laksti utt., īpaši labi ir nātru lakst) un pārlieta ar ūdeni. Jau pēc nedēļas iegūto šķidrumu varat izmantot un, nepieciešamības gadījumā, zaļajai masai atkārtoti uzliet ūdeni.
Anaerobais princips plaši tiek pielietots mazdārziņos ātras vircas pagatavošanai. Traukā tiek ielikta zaļā masa (zāle, tomātu laksti utt., īpaši labi ir nātru lakst) un pārlieta ar ūdeni. Jau pēc nedēļas iegūto šķidrumu varat izmantot un, nepieciešamības gadījumā, zaļajai masai atkārtoti uzliet ūdeni.
Vermikompostēšana jeb kompostēšana ar sliekām
Jau mūsu senču senči ir novērtējuši slieku lielo nozīmi un devumu kompostēšanas un auglīgas augsnes veidošanas procesā. Sliekas pilnībā pabeidz kompostēšanās procesu, kā rezultātā tiek iegūts humuss - pilnībā sadalījies un augiem viegli uzņemams organiskais materiāls. Izmantojot pilnībā nesadalījušos kompostu var radīt problēmas augiem, izraisot to dzeltēšanu, nīkuļošanu. Tas ir tāpēc, ka sadalīšanās process turpinās pie augu saknēm un mikroorganismi konkurē ar augu par slāpekļa iegūšanu. Kā vispiemērotākās organisko atkritumu pārstrādei tiek atzītas Kalifornijas sarkanās hibrīdsliekas. Par vermikompostēšans ceļā iegūtā humusa īpašībām lasiet sadaļā Biohumuss, par pašu vermikompostēšanu - Slieku audzēšana.
Salīdzinot ar parasto kompostu, daudzu mikroelementu koncentrācija vermikompostā ir ievērojami augstākas. Vermikompostam ir lielāka un daudzveidīgāka mikrobioloģiskā aktivitāte nekā parastajam kompostam. Tomēr būtiska nozīme šajā ziņā ir slieku barībā izmantotā substrāta izcelsmei un sastāvam. Lai arī vermikompostā ir aptuveni divas reizes mazāk sēņu nekā parastajā kompostā, to ģenētiskā daudzveidība vermikompostā ir lielāka. Trešdaļa no sēņu kopapjoma ir termotolerantās un termofilās sēnes. Ja kūtsmēsli satur ievērojamu daudzumu patogēno (kaitīgo) baktēriju, tad vermikompostā pēc 60 dienām nevar konstatēt Shigella, Salmonella un Enterobacter. Savukārt vermikompostēšana būtiski (pat seškārt) samazina Escherichia coli, enterovīrusu un helmintu olu daudzumu. Veicot baktēriju ģenētiskā sastāva salīdzinošo analīzi, konstatēts, ka parastajā kompostā dominējošās baktērijas ir sporas veidojošās termotolerantās Firmicutes un Actinobacteria, bet vermikompostā konstatēta augstāka baktēriju ģenētiskā daudzveidība bez noteiktu grupu dominances, kas atspoguļo slieku darbības ietekmi. Lai arī biohumusa mikrobioloģiskā aktivitāte visaugstākā ir 2-4 nedēļas noturētam, tas, būtiski nemainot baktēriju sugu sastāvu, sausā veidā uzglabājams daudzus gadu.
Salīdzinot ar parasto kompostu, daudzu mikroelementu koncentrācija vermikompostā ir ievērojami augstākas. Vermikompostam ir lielāka un daudzveidīgāka mikrobioloģiskā aktivitāte nekā parastajam kompostam. Tomēr būtiska nozīme šajā ziņā ir slieku barībā izmantotā substrāta izcelsmei un sastāvam. Lai arī vermikompostā ir aptuveni divas reizes mazāk sēņu nekā parastajā kompostā, to ģenētiskā daudzveidība vermikompostā ir lielāka. Trešdaļa no sēņu kopapjoma ir termotolerantās un termofilās sēnes. Ja kūtsmēsli satur ievērojamu daudzumu patogēno (kaitīgo) baktēriju, tad vermikompostā pēc 60 dienām nevar konstatēt Shigella, Salmonella un Enterobacter. Savukārt vermikompostēšana būtiski (pat seškārt) samazina Escherichia coli, enterovīrusu un helmintu olu daudzumu. Veicot baktēriju ģenētiskā sastāva salīdzinošo analīzi, konstatēts, ka parastajā kompostā dominējošās baktērijas ir sporas veidojošās termotolerantās Firmicutes un Actinobacteria, bet vermikompostā konstatēta augstāka baktēriju ģenētiskā daudzveidība bez noteiktu grupu dominances, kas atspoguļo slieku darbības ietekmi. Lai arī biohumusa mikrobioloģiskā aktivitāte visaugstākā ir 2-4 nedēļas noturētam, tas, būtiski nemainot baktēriju sugu sastāvu, sausā veidā uzglabājams daudzus gadu.
Ja Jums šī mājas laba ir bijusi noderīga, aicinam atbalstīt un iepazīties ar mūsu reklāmdevēju piedāvājumiem. Varbūt kaut kas noder! ;)
Iesakiet draugien.lv! Ja esat reģistrējies google, uzklikšķiniet uz +1, tādejādi mājaslapu padarot vieglāk atrodamu google meklētājā!
Iesakiet draugien.lv! Ja esat reģistrējies google, uzklikšķiniet uz +1, tādejādi mājaslapu padarot vieglāk atrodamu google meklētājā!
http://slieka.weebly.com ievietotās informācijas kopēšana, pārpublicēšana vai izplatīšana bez saskaņošanas ir stingri aizliegta. Citēšanas gadījumā obligāti lietojama atsauce uz http://slieka.weebly.com
Copyright © 2012 http://slieka.weebly.com All rights reserved