Slieku kastes izveidošana un iekārtošana, slieku pārdalīšana
Šobrīd Jums jābūt skaidrībai attiecībā uz jautājumiem: kas ir sliekas; kas ir biohumuss, kas raksturīgs kalifornijas hibrīdsliekām, telpu izvēli slieku audzēšanai, sliekām dodamo (nedodamo) barību, kā pareizi izvēlēties un iegādāties kalifornijas sliekas, dažādām viltībā, kuras piekopj pārdevēji. Ja nē - izlasat vēlreiz iepriekšējos rakstus. Joprojām jautājumi? Jautājat Forumā! Nākamais solis, pēc slieku iegādes kastē, sākt domāt par jaunām slieku mājām - kastēm. Lasiet tālāk!
Slieku kastes izvēle
Slieku maja, slieku kaste
Slieku mājvietas iekārtošana jāsāk ar piemērotākās mājvietas piemeklēšanu, izvēli. Latvijā, ASV, Kanādā un daudzās citās valstīs nelielās piemāju slieku audzētavās popularitāti ieguvušas plastmasas kastes. Tās ir vieglas, ērtas cilāšanai un, galvenais, lētas. Īpaši piemērotas nelielām slieku audzētavām. Jūs varat izvēlēties jebkāda materiāla kasti, kas neizšķīdīs paaugstinātā mitrumā. Parasti bez plastmasa izmanto arī koku, retāk metālu. Tāpat arī formai nav nozīmes. Galvenais nodrošināties, lai būtu iespēja novietot vienu uz otras, ja izmantosat vinkāršako slieku - biohumusa atdalīšanas metodi.
Ja Jums ir pieejamas plastmasas vai kāda cita materiāla kastes, kurās nav caurumu, šķirbu, vai arī to ir nepietiekami, tās ir jāizveido. Vienkāršākais veids izurbt. Parasti tiek veidoti mazi caurumiņi, bet daudz. Par optimālāko caurumu izmēru tiek uzskatīti 4mm (izmantojot 4mm bori). Obligāti jāizveido iespēja kastes apakšā notecēt liekajam šķidrumam. Tā kā tā saturs ir vērtīgs augu mēslojums, vajadzētu padomāt par savākšanas iespēju - kāda trauka novietošanu apakšā. Lai arī būtu vēlams caurumus veidot vienmērīgi visā grīdā, to var ierobežot pamatojot ar šķidruma savākšanas iespēju un kādā kastes daļā izveidot vairāk caurumu. Lai šķidrums notecētu vajadzīgajā vietā, kasti var novietot nedaudz sasvērtu.
Ja izvēlaties kasti, kura rūpnieciski ir sacaurumota (skat. attēlu), Jums šī problēma atkritīs. Šajā gadījumā vajadzētu padomāt, vai šie caurumi, gaisa piekļuves laukums, nav par lielu. Gaisa apmaiņa būs pāri pārēm, kas ir labi. Tomēr, jo lielāks laukums, jo ātrāk izžūs, jo sliekām būs grūtāk elpot (paturam prātā - sliekas elpo caur ādu, kurai vienmēr jābūt mitrai!). Kaste ātrāk zaudēs siltumu, līdz ar to sliekas pakļautas lielākām temperatūras svārstībām (dienā - naktī, sakurinātas telpas - atdzisušas), kas tām nenāk par labu. Tāpat palielinās iespēja, ka salīdīs mušiņas, dažādas radības, kurām šī vide liksies piemērota. Šādā gadījumā izeja ir plēves ieklāšana. Vēlams izvēlēties melnu un elpojošu. Melnu, lai cauri netiek gaisma (ja audzējat telpās, kurās neiekļūst dienas gaisma - tas praktiski nav nozīmes). Elpojošu, lai palielinātu gaisa apmaiņu, kas citādi būtiski samazināsies. Ideālais risinājums ir melnā agroplēve. Ja izmantosat parasto plēvi vai kādu citu neelpojošu materiālu, plēvē jāsadur caurumi (kaut ar naglu). Tas, vai gaisa apmaiņa un liekā mitruma notecēšana ir pietiekama, labi nosakāms kādu laiku pēc slieku ievietošanas. Ja slieku kastes saturs apakšā sāk nepatīkami smakot, jāizdur papildus caurumi. Ja veidojat kasti, kuru liksat stāvos, kastes apkšā plēvi labāk nelikt, lai viņām būtu vieglāk pārlīst uz augšējo kasti, no augšas notecēt liekajam mitrumam un notiktu lielāka gaisa apmaiņa. Stāvos liekot arī apakšējai kastei vajadzētu nodrošināt lielākus caurumus. Šeit nav runa par pareizāko, bet gan par piemērotāko risinājumu konkrētajam audzētājam. Katrā gadījumā kaut kas tiek iegūts, kaut kas zaudēts.
Ja Jūs kasti veidosiet no dēļiem, atstājat starp dēļiem dažus milimetrus platas šķirbas. Apakšā tas noderēs liekā mitruma notecēšanai, sānos un vākam (ja tāds būs) gaisa apmaiņai. Nereti cilvēki pārlaista kastes vai dod pārāk slapju barību. Plastmasas kastēs, ja nebūs pienācīga novades sistēma, sāksies procesi, kas izdalīs nepatīkamu smaku. Koku kastes gadījumā mitrumam ir iespēja uzsūkties koksnē un pakāpeniski izgarot. Tāpat slieku kastes izmērus un formu jūs varat brīvi improvizēt. Galvenais, lai kastes augstums nepārsniegtu 30cm, pretējā gadījumā var iestāties anaerobais (bezgaisa) stāvoklis. Tas var izraisīt fermentācijas procesus, kā rezultātā celsies temperatūra un izdalīsies gāzes (par to liecinās smaka), kas ir kaitīgas sliekām. Dziļumā līdz 30cm notiks pasīvā gaisa apmaiņa, ko veicinās slieku izraktās aliņas. Biezākā slānī audzējot būs jāpadomā par papildus gaisa piekļuves iespējām (piemēram, sacaurumotas caurules ievietošanu kastē, kas kalpotu kā ventilācijas truba). Tādā gadījumā kastes augstums nav ierobežots, bet atceramies, ka Kalifornijas sliekas parasti nelien dziļāk par 30cm. Jāpadomā arī par ērtu apkalpošanu. Jānovērš iespējamība piekļūt pelēm, žurkām, putniem, kurmjiem un citiem, kuriem sliekas ļoti garšo. Tie īsā laikā spēj izdarīt būtisku kaitējumu.
Piemājas audzētavu vajadzībām tiek ražotas speciālas slieku mājas jeb slieku mini fermas. Tās ir veidotas kā daudzstāvu mājas, tādejādi nodrošinot sliekām iespēju pārlīst no pilnās kastes uz jauno. Tās ir vizuāli pievilcīgas, pārdomātas, ļoti ērtas apkalpošanā, bet cena parasti ir daudz lielāka, kā slieku audzētājs ir ar mieru maksāt (parasti sākot no 100Ls). To trūkums ir arī to izmērs - iespējams saražot nelielu biohumusa daudzumu.
Slieku kastes iekārtošana
Kad Jūsu esošā slieku kaste ir gandrīz pilna vai arī vizuāli šķiet, ka kastē sliekas ir ļoti daudz, pienācis laiks padomāt par jaunas kastes iekārtošanu. Ir daudz dažādu metožu, veidu kā iekārtot kastes pamatu. Minēsim tikai piemērus un principus, kurus ieteicams ievērot. Pamatā tas attiecas uz pamatkastēm (nevis uz tām, kuras tiks liktas virsū esošajai).
Slieku kastes apakšā ieteicams ieklāt kādu materiālu, sauksim par pakaišiem, kas laika gaitā krājoties humusam nenoblietētu kastes apakšu. Pretējā gadījumā var būt traucēta gaisa apmaiņa, liekā mitruma notecēšana, kā rezultātā veidosies gluma masa un sāks izdalīties nepatīkama smaka. Materiālam jābut tādam, kas nesadalītos un nebūtu pieejamas slieku apēšanai vismaz līdz kastes iztukšošanai. Parasti izvēlas salmus vai kaut kādus rupjākus augu stiebrus, izvietojot krustus šķērsus. Ja pieejams, labs materiāls ir kokosriekstu šķiedras. Varat arī ievietot rupjas skaidas, zarus, bet šajā gadījumā no humusa tie visdrīzāk būs jāizlasa (ja nesijāsat), lai vēlāk netraucētu iestrādājot augsnē. Virsu varat uzlikt pērnā gada lapas, sīki saplēstus avīzes (nelieciet krāsainās reklāmavīzes) vai kartona gabaliņus (domājams, aizgūts no ASV, Kanādas, kur tas ir ļoti izplatīts nelielās piemājas slieku audzētavās). Sliekām patīk dzīvot papīrā, kā arī patērēt to uzturā. Smalki (vēlams līdz 3cm strēmelēs) saplēsts un uzbužināts (ieburzīts) papīrs palīdzēs radīt gaisa spraugas, turpretim nesaplēsts samazinās gaisa cirkulāciju, veicinās noblietēšanos. Sliekām, līdzīgi kā vistām, ir guza (pilda kuņģa funkcijas), tamdēļ ieteicams arī pievienot nedaudz smalkās grants (vai sēri), kas palīdzētu labāk iztīrīt slieku zarnu traktu.
Sliekām garšo papīrs, ja vien pie tā ir pieradinātas. Tas ir labs šķiedrvielu avots, satur oglekli. Ja plānojat likt papīru, ieteicams to piesūcināt ar ūdeni un izžmiegt. Ja plānojat likt ļoti slapju barību, to var nedarīt, jo papīrs uzsūks lieko mitrumu. Vislabākais risinājums ievietot nedaudz biohumusu no esošās slieku kastes. Tā kā tas labi uztur mitrumu, sliekām būs laba iespēja ne tikai paslēpties, bet arī samitrināt ķermeni. Augsni nav nepieciešamības ievietot, jo sliekas to neēdīs, tā var kalpot kā iespēja rakties, paslēpties un uzturēt ķermeņa mitrumu, kā arī dot augsnes mikroorganismus. Ja biohumuss nav pieejams, izvēlaties ar trūdvielām bagātu melnzemi, jo smilšaina augsne nespēj uzturēt mitrumu un ātri izžūst. Visam pāri uzlieciet slieku barību. Ja barība nav apsēsta ar dažādiem mikroorganismies (nav sabojājusies, sākusi pūt, sadalīties), Jums būs jāuzgaida, jo sliekas tādu neēdīs. Tāpēc ieteicams kasti veidot savlaicīgi vai arī iepriekš sagādāt labi bojātu barību (papētat savu komposta kaudzi!). Cenšaties likt tādu pārtiku, pie kuras ir pieradušas, jo nepazīstamu pārtiku sliekas var neēst, līdz ar to būs badā, sāks bēgt un galu galā izmirs. Pirms ievietošanas pārliecinieties, vai saturs ir pietiekoši mitrs. Vienkāršākais veids kā pārbaudīt - paņemat saujā un saspiediet. Ja starp pirkstiem tek šķidrums, pārāk slapjš. Ja nedaudz sulo - ir labi. Ja nesulo - pa sausu. Ja pieejams mēraparāts, ieteicamais mitruma līmenis 60-80%, optimālais 75%. Tas arī viss! Liekat iekšā sliekas un ļaujiet tām strādāt - ražot vērtīgo biohumusu!
Slieku kastes apakšā ieteicams ieklāt kādu materiālu, sauksim par pakaišiem, kas laika gaitā krājoties humusam nenoblietētu kastes apakšu. Pretējā gadījumā var būt traucēta gaisa apmaiņa, liekā mitruma notecēšana, kā rezultātā veidosies gluma masa un sāks izdalīties nepatīkama smaka. Materiālam jābut tādam, kas nesadalītos un nebūtu pieejamas slieku apēšanai vismaz līdz kastes iztukšošanai. Parasti izvēlas salmus vai kaut kādus rupjākus augu stiebrus, izvietojot krustus šķērsus. Ja pieejams, labs materiāls ir kokosriekstu šķiedras. Varat arī ievietot rupjas skaidas, zarus, bet šajā gadījumā no humusa tie visdrīzāk būs jāizlasa (ja nesijāsat), lai vēlāk netraucētu iestrādājot augsnē. Virsu varat uzlikt pērnā gada lapas, sīki saplēstus avīzes (nelieciet krāsainās reklāmavīzes) vai kartona gabaliņus (domājams, aizgūts no ASV, Kanādas, kur tas ir ļoti izplatīts nelielās piemājas slieku audzētavās). Sliekām patīk dzīvot papīrā, kā arī patērēt to uzturā. Smalki (vēlams līdz 3cm strēmelēs) saplēsts un uzbužināts (ieburzīts) papīrs palīdzēs radīt gaisa spraugas, turpretim nesaplēsts samazinās gaisa cirkulāciju, veicinās noblietēšanos. Sliekām, līdzīgi kā vistām, ir guza (pilda kuņģa funkcijas), tamdēļ ieteicams arī pievienot nedaudz smalkās grants (vai sēri), kas palīdzētu labāk iztīrīt slieku zarnu traktu.
Sliekām garšo papīrs, ja vien pie tā ir pieradinātas. Tas ir labs šķiedrvielu avots, satur oglekli. Ja plānojat likt papīru, ieteicams to piesūcināt ar ūdeni un izžmiegt. Ja plānojat likt ļoti slapju barību, to var nedarīt, jo papīrs uzsūks lieko mitrumu. Vislabākais risinājums ievietot nedaudz biohumusu no esošās slieku kastes. Tā kā tas labi uztur mitrumu, sliekām būs laba iespēja ne tikai paslēpties, bet arī samitrināt ķermeni. Augsni nav nepieciešamības ievietot, jo sliekas to neēdīs, tā var kalpot kā iespēja rakties, paslēpties un uzturēt ķermeņa mitrumu, kā arī dot augsnes mikroorganismus. Ja biohumuss nav pieejams, izvēlaties ar trūdvielām bagātu melnzemi, jo smilšaina augsne nespēj uzturēt mitrumu un ātri izžūst. Visam pāri uzlieciet slieku barību. Ja barība nav apsēsta ar dažādiem mikroorganismies (nav sabojājusies, sākusi pūt, sadalīties), Jums būs jāuzgaida, jo sliekas tādu neēdīs. Tāpēc ieteicams kasti veidot savlaicīgi vai arī iepriekš sagādāt labi bojātu barību (papētat savu komposta kaudzi!). Cenšaties likt tādu pārtiku, pie kuras ir pieradušas, jo nepazīstamu pārtiku sliekas var neēst, līdz ar to būs badā, sāks bēgt un galu galā izmirs. Pirms ievietošanas pārliecinieties, vai saturs ir pietiekoši mitrs. Vienkāršākais veids kā pārbaudīt - paņemat saujā un saspiediet. Ja starp pirkstiem tek šķidrums, pārāk slapjš. Ja nedaudz sulo - ir labi. Ja nesulo - pa sausu. Ja pieejams mēraparāts, ieteicamais mitruma līmenis 60-80%, optimālais 75%. Tas arī viss! Liekat iekšā sliekas un ļaujiet tām strādāt - ražot vērtīgo biohumusu!
|
|
|
Slieku blīvums
Eisenia fetida (feotida) dzīvesvietas blīvums var būtiski ietekmēt vermikompostēšanas rezultātu. Sliekām nepatīk pārapdzīvotība, kā rezultātā ieslēdzas instinkts, kas liek samazināt vai pat pārtraukt vairošanos. Pārapdzīvotības rezultātā samazinās slieku svars (kļūst sīkākas), dzīves ilgums, pieaug mirstība. Šāda reakcija uz pārapdzīvotību ir zinātniski pierādīta daudziem dzīvniekiem, arī cilvēkam. Iespējams, sliekām tas notiek stresa rezultātā, bet tikpat labi ģenētiskā līmenī ieprogrammēts instinkts, kas veic apdzīvotības blīvuma regulāciju.
Blīvuma aprēķināšanā vērība jāpievērš virsmas laukumam jeb kvadratūrai. Tilpumam jeb kubatūrai ietekme ir neliela. Ieteicamais blīvums ir atkarīgs no izvirzītā mērķa - slieku skaita/ masas palielināšana vai biohumusa (koprolīta) ražošana. Nedaudz ietekmē arī izbarojamās pārtikas veids. Ja mērķis ir sliekas, optimālais blīvums ir 0,5kg uz kvadrātmetru, maksimāli pieļaujamais 2kg/m2. Ja mērķis ir biohumuss, slieku skaitu var palielināt, tādejādi upurējot slieku pieaugumu. Biohumusa ražošanai blīvums robežās 2-4 kg/m2, optimālais 3kg/m2. Šādi rādītāji ir iegūti vairākos nesaistītos pētījumos par pamatu ņemot dažādu lauksaimniecības dzīvnieku mēslus (bez vai ar nelielu pakaišu, dārzeņu, augļu piemaisījumu), tajā skaitā gadu ilgajā pētījumā ar cilvēka fekāliju izbarošanu Kalifornijas sliekām. To daudzums, protams, var būt mazāks, bet labu rezultātu sasniegšanai nevajadzētu pārsniegt ieteikto.
Piemēram, ja Jums ir kaste, kuras iekšējais izmērs 40cm*60cm, virsmas laukums sanāk 0,24m2 Ja svarīga ir slieku vairošanās, to masas palielināšana, optimālais risinājums ir 0,5kg*0,24m2=0,12kg jeb 120 grami. Turpretim biohumusa ražošanai optimāli 0,24m2*3kg=0,72kg
Blīvuma aprēķināšanā vērība jāpievērš virsmas laukumam jeb kvadratūrai. Tilpumam jeb kubatūrai ietekme ir neliela. Ieteicamais blīvums ir atkarīgs no izvirzītā mērķa - slieku skaita/ masas palielināšana vai biohumusa (koprolīta) ražošana. Nedaudz ietekmē arī izbarojamās pārtikas veids. Ja mērķis ir sliekas, optimālais blīvums ir 0,5kg uz kvadrātmetru, maksimāli pieļaujamais 2kg/m2. Ja mērķis ir biohumuss, slieku skaitu var palielināt, tādejādi upurējot slieku pieaugumu. Biohumusa ražošanai blīvums robežās 2-4 kg/m2, optimālais 3kg/m2. Šādi rādītāji ir iegūti vairākos nesaistītos pētījumos par pamatu ņemot dažādu lauksaimniecības dzīvnieku mēslus (bez vai ar nelielu pakaišu, dārzeņu, augļu piemaisījumu), tajā skaitā gadu ilgajā pētījumā ar cilvēka fekāliju izbarošanu Kalifornijas sliekām. To daudzums, protams, var būt mazāks, bet labu rezultātu sasniegšanai nevajadzētu pārsniegt ieteikto.
Piemēram, ja Jums ir kaste, kuras iekšējais izmērs 40cm*60cm, virsmas laukums sanāk 0,24m2 Ja svarīga ir slieku vairošanās, to masas palielināšana, optimālais risinājums ir 0,5kg*0,24m2=0,12kg jeb 120 grami. Turpretim biohumusa ražošanai optimāli 0,24m2*3kg=0,72kg
Slieku pārdalīšana
Pienāks brīdis, kad būs nepieciešams sliekas pārdalīt, izdalīt no esošās kastes. Metodes balstās uz fizisku pārdalīšanu, kā arī ņemot vērā to, kas sliekām patīk vai nepatīk. Visvienkāršākā metode ir slieku fiziska pārcelšana kopā ar biohumusu. Sagatavojat jaunu kasti un ar rokām nepieciešamo daudzumu pārceļat jaunajā kastē. Ja kaste ir pilna un nepieciešams atdalīt tā, lai biohumusu drīzāk būtu iespējams izmantot, uzlieciet esošajai kastei virsū jaunu, kurā ievietota pārtika. Kastes apakšai jāsaskaras ar apakšējās kastes saturu, citādi sliekas nespēs pārcelties. Ja audzējat stirpās - uzlieciet kasti uz tās. Nereti audzētāji arī kastēs audzētajām sliekām netaisa piramīdu no kastēm, jo saturam saplokot pārējās sliekas nespēj pārlīst, bet gan vienkārši virsū uzliek mazāku kastīti. Šādā veidā saskare būs vienmēr. Beidzoties barībai tās pakāpeniski pārlīdīs jaunajā kastē. Ja nepieciešams, pirms uzlikšanas nosverat kasti, pēc 1-2 dienām varēsat pārsvērt, tādejādi aptuveni nosakot pārlīdušo slieku svaru (starpība starp beigu un sākuma svaru). Ja to svars ir nepietiekams, paturiet vēl kādu dienu. Parasti pārlīšana sākas jau pēc dažām stundām un intensīvi noriss pirmās 2-3 dienas, bet līdz pilnīgai pārlīšanai var paiet ilgs laiks (kamēr izšķilsies jaunās slieciņas). Parasti dažas (slinkākās?) sliekas paliek, tās pēc kastes izbēršanas varat salasīt un ielikt jaunajā mājvietā. Stipri līdzīgs veids kā sliekas izmānīt, ir barības novietošana vienā pusē. Šādu metodi izmanto audzējot stirpās, bet var pielietot arī kastēs, pabīdot saturu uz vienu sānu, lai atbrīvotu vietu jaunajai pārtikai. Ar pārvilināšanas metodi Jūs varat noņemt lieko slieku svaru neradot tām kaitējumu, pat stresu.
Ja rodas nepieciešamība iegūt tikai sliekas, mājas apstākļos vienkāršs, bet laikietilpīgs variants ir ar gaismas palīdzību. Nolieciet kasti vai izberiet tā saturu labi apgaismotā vietā. Sliekas bēgot no gaismas (tā viņām ir kaitīga!) raksies dziļāk apakšā. Jūs pāris minūtes pagaidat un pamazām no virsas ņemat nost gatavo biohumusu un liekat atsevišķā traukā. Sliekas turpinās līst dziļāk. Jūs turpinat. Galu galā paliks tikai sliekas. Ja biohumusā bija kokoni vai pavisam maziņas slieciņas, procedūsu pēc 45-60 dienām jāatkārto. Pa to laiku būs izšķīlušies, paaugušies, bet nebūs paspējuši atstāt jaunos kokonus (no izšķilšanās līdz dzimumbriedumam normālos apstākļos paiet 60-90dienas).
Maz izplatīts, bet pietiekami efektīvs variants kā stimulēt sliekas pārlīst, ir mērena sildīšana. Tā tiek izmantota tikai beigās, kad lielais vairums slieku ir pārlīdušas. Sliekām paliekot pārāk karsti (iestājas nelabvēlīgi apstākļi), tiek meklēts patvērums. Jums jānodrošina iespēja tām patverties, piemēram, jaunajā kastē. Tieši pēc tā paša principa var izmantot arī atdzesēšanu. Šobrīd izpētes stadijā ir vājas strāvas pielietošana.
Lielos apjomos slieku atdalīšanai no biohumusa izmanto seperatorus jeb sijātājus. No vienas puses (parasti) ar lāpstu tiek mests iekšā. Sijātājam, atrodoties nelielā slīpumā un griežoties, pa smalka sieta caurumiem izbirst biohumuss, bet otrā galā birst sliekas un rupjākās humusa daļas. Protams, šis paņēmiens sliekām ir traumējošaks. Kāda slieka var arī nomirt, bet atbirums ir niecīgs, ja pietiekoši ātri tās ievietosiet piemērotā vidē.
Varat apskatīties video priekšstatam, kā nelielā slieku audzētavā ar rokām no biohumusa tiek atdalītas sliekas, sagatavotas nosvēršanai klientam.
Ja rodas nepieciešamība iegūt tikai sliekas, mājas apstākļos vienkāršs, bet laikietilpīgs variants ir ar gaismas palīdzību. Nolieciet kasti vai izberiet tā saturu labi apgaismotā vietā. Sliekas bēgot no gaismas (tā viņām ir kaitīga!) raksies dziļāk apakšā. Jūs pāris minūtes pagaidat un pamazām no virsas ņemat nost gatavo biohumusu un liekat atsevišķā traukā. Sliekas turpinās līst dziļāk. Jūs turpinat. Galu galā paliks tikai sliekas. Ja biohumusā bija kokoni vai pavisam maziņas slieciņas, procedūsu pēc 45-60 dienām jāatkārto. Pa to laiku būs izšķīlušies, paaugušies, bet nebūs paspējuši atstāt jaunos kokonus (no izšķilšanās līdz dzimumbriedumam normālos apstākļos paiet 60-90dienas).
Maz izplatīts, bet pietiekami efektīvs variants kā stimulēt sliekas pārlīst, ir mērena sildīšana. Tā tiek izmantota tikai beigās, kad lielais vairums slieku ir pārlīdušas. Sliekām paliekot pārāk karsti (iestājas nelabvēlīgi apstākļi), tiek meklēts patvērums. Jums jānodrošina iespēja tām patverties, piemēram, jaunajā kastē. Tieši pēc tā paša principa var izmantot arī atdzesēšanu. Šobrīd izpētes stadijā ir vājas strāvas pielietošana.
Lielos apjomos slieku atdalīšanai no biohumusa izmanto seperatorus jeb sijātājus. No vienas puses (parasti) ar lāpstu tiek mests iekšā. Sijātājam, atrodoties nelielā slīpumā un griežoties, pa smalka sieta caurumiem izbirst biohumuss, bet otrā galā birst sliekas un rupjākās humusa daļas. Protams, šis paņēmiens sliekām ir traumējošaks. Kāda slieka var arī nomirt, bet atbirums ir niecīgs, ja pietiekoši ātri tās ievietosiet piemērotā vidē.
Varat apskatīties video priekšstatam, kā nelielā slieku audzētavā ar rokām no biohumusa tiek atdalītas sliekas, sagatavotas nosvēršanai klientam.
|
|
Ja Jums šī mājas laba ir bijusi noderīga, aicinam atbalstīt un iepazīties ar mūsu reklāmdevēju piedāvājumiem. Varbūt kaut kas noder! ;)
Iesakiet draugien.lv! Ja esat reģistrējies google, uzklikšķiniet uz +1, tādejādi mājaslapu padarot vieglāk atrodamu google meklētājā!
|
|
http://slieka.weebly.com ievietotās informācijas kopēšana, pārpublicēšana vai izplatīšana bez saskaņošanas ir stingri aizliegta. Citēšanas gadījumā obligāti lietojama atsauce uz http://slieka.weebly.com
Copyright © 2012 http://slieka.weebly.com All rights reserved