Slieku barība, slieku barības sagatavošana
Ko sliekas ēd?
Bieži tiek apgalvots, ka sliekas ēd visu, kam ir organiska izcelsme. Tam var piekrist tikai daļēji (skat. sadaļu Slieku audzēšana). Tāpat kā cilvēkiem, arī sliekām daži pārtikas produkti ir vairāk piemēroti un patīk labāk kā citi. Daži piemēri:
Ļoti garšo:
Garšo:
Negaršo, bet spēj paciest nelielā daudzumā:
Ļoti garšo:
- ķirbji;
- melones, melones miziņas;
- arbūzi, arbūzu miziņas;
Garšo:
- kafijas biezumi (lielos daudzumos padara skābu vidi);
- tējas un to maisiņi (organisko (papīra) maisiņu);
- dārzeņi un to mizas (kartupeļi, pupiņas, kāposti, burkāni, gurķi, tomāti, visi zaļumi, kukurūza utt);
- augļi un to mizas (āboli (mērenās devās, jo satur daudz skābes), bumbieri, banāni, zemenes, plūmes, persiki, melones utt) ;
- sasmalcinātas (pulverī saberztas) olu čaumalas;
- graudaugi un graudi (auzu pārslas un to milti, rīsi, necukurotas brokastu pārslas, kukurūzas milti utt.) nelielā daudzumā.
Negaršo, bet spēj paciest nelielā daudzumā:
- citrusaugļus, ananāsus (skābi!);
- sīpolus;
- ķiplokus;
- ingveru;
|
|
Sliekām nedrīkst dot:
- kaulus;
- gaļu;
- piena produktus;
- zivis un tamlīdzīgas jūras veltes;
- cilvēku, kaķu, suņu izkārnijumus;
- eļļu, taukus
- sāli (sāļu pārtiku);
- neorganiskus atkritumus, kodīgu ķīmiju;
- svaigi pļautu zāli;
- alkoholu (vai pēc alkohola ražošanas palikušās ķidas);
- barību, kurai klāt asas garšvielas (čilli utt.) vai apsmidzināta ar insekticīdiem (ķīmiski preparāti, kurus lieto kukaiņu iznīcināšanai).
Ja dosat, sliekas ēdīs arī kaulus, gaļu, piena produktus, bet tas aizņems vairāk laika, lai šie produkti noārdītos līdz pakāpei, kurā sliekas spēs apēst. Šie produkti izraisa smirdošu pūšanas procesu, kas piesaista kaitēkļus un maitēdājus. Arī sliekas nav sajūsmā, ja smird, īpaši, ja samazinās elpošanai nepieciešamais skābeklis un izdalās kodīgas gāzes. Eļlas un tauki nav pieļaujami, jo sliekas elpo caur ādu. Nonākot uz sliekas, šīs vielas neļaus sliekām elpot (caur ādu uzņemt skābekli). Sāļi izvelk mitrumu no ķermeņa. Taukvielas un sāļi izraisīs organisma dehidratizāciju (atūdeņošanos), skābekļa trūkumu, kā rezultātā sliekas ies bojā.
Cilvēku, kaķu, suņu izkārnijumi satur virkni nevēlamu elementu, īpaši palielinātā daudzumā ir patogēnās baktērijas - augu, dzīvnieku vai cilvēku infekcijas slimību ierosinātājus. Šo apsvērumu dēļ lietot neiesaka, īpaši, ja nav pareizi nokompostēts. Arī kūtsmēsli satur patogēnas baktērijas, bet to koncentrācija ir mazāka. Pēc kūtsmēslu noturēšanas, to paliek ļoti maz. Ar tām sliekas veiksmīgi tiek galā. Ja tomēr izlemsat sliekām izbarot cilvēku fekālijas (sauso tualešu saturu), nepieciešams veikt karsto kompostēšanu, tādejādi iznīcinot lielāko daļu patogēnu. Izsmeļot sauso tualeti, saturu sajauciet (atšķaidat) ar citu kompostējamo materiālu (zāli, koku lapām, skaidām utml). Šādā veidā iegūto biohumusu labāk lietot zālājam, puķēm un tamlīdzīgi, nevis pārtikas audzēšanai, īpaši to, kuru ēdamā daļa ir zem zemes un paredzēts lietošanai uzturā arī svaigā veidā.
Vitautas Magnus Kauņas universitātes pētnieki 2011.gadā nāca klajā ar pētījuma rezultātiem par sāls ietekmi uz Eisenia fetida sliekām. Tika secināts, ka jau pie 1000mg uz 1kg augsnes/ organiskā substrāta palēninās slieku svara pieaugums un samazinās kokonu skaits. Pie 4000mg uz 1kg sliekas pārstāj vairoties, sākas mirstība. Sāls koncentrāciju virs 6000mg uz 1kg neviena Kalifornijas sarkanā slieka neizturēja. Ar pētījuma tekstu varat iepazīties šeit (angļu val.). Secinājums - nedrīkst dot sāli saturošu barību.
Sliekām dodot (liellopu) kūtsmēslus, tie jānotur. Vispiemērotākie ir 6mēnešus līdz 2 gadus veci. Nenoturēti kūtsmēsli intensīvi izdala kodīgu gāzi - amonjaku, mikroorganismu aktīvās darbības rezultātā tie sakarst (+55C un vairāk), kas sliekām ir nāvējoši. Lietojot vecākus mēslus būs būtiski samazināta uzturvērtība, jo to jau izlietojuši mikroorganismi, mušu un citu radību kāpuri, mūsu pašu sliekas utml. Daļa slieku audzētāju, kuri kūtsmēslus praktizē kā pamatbarību, lieto 3 un pat 4 gadus noturētos, tādejādi samazinot iespējamo slieku mājvietas blakusiemītnieku esamību - tajā ir tik maz uztura, ka tos vairs neinteresē. Vērts aizdomāties un uzdot sev jautājumu - vai nepilnvērtīgi barots organisms ir spējīgs pilnvērtīgi funkcionēt un dot pašus labākos pēcnācējus? Pozitīvais ieguvums ir iegūtā biohumusa masa. Sliekas cenšoties uzņemt nepieciešamās barības vielas vairāk ēd un ātrāk saražo biohumusu. Tikai jautājums, cik augsta tā kvalitāte. Lielās slieku audzētavas par pamatbarību izvēlas liellopu kūtsmēslus ne tik daudz domājot par eksportu (starptautiskajā tirgū vieglāk pārdot), bet gan tādēļ, ka tas ir ātrāk un vienkāršāk, kā sagatavot lielo komposta masu (tonnai slieku līdz tonnai barības diennaktī).
|
|
Kalifornijas slieku barošana ar kūtsmēsliem
Kalifornijas sarkano slieku jeb Eisenia fetida (feotida) barošana ar kūtsmēsliem ir plaši izplatīta vidējās un lielās audzētavās, kas ir vieglākais risinājums. Tāpat piemājas saimniecībās, kuras nodarbojas ar dzīvnieku audzēšanu un mēsli ir kā blakusprodukts (vai atkritumi). Pēdējās divās desmitgadēs ir veikta virkne pētījumu saistībā ar mēslu izbarošanu sliekām (īpaši Eisenia Fetida). Turpinājumā mazs ieskats dažos no tiem:
Kā redzams no minētajiem pētījumu piemēriem, katra lauksaimniecības dzīvnieka mēslu ķīmiskais saturs ir atšķirīgs, līdz ar to arī ietekme uz Kalifornijas sarkano slieku attīstību ir atšķirīga. Ietekme ir ne tikai dzīvnieka sugai, tā apēstajai barībai, bet arī dzīvnieka vecumam, mēslu noturēšanas pakāpei utml. Piemēram, teļu (vai kādu citu lopu) mēsli, ja tie tiek baroti ar pienu, satur daudz vairāk olbaltumvielas, kas pēc būtības ir ļoti labi. Problēma ir apstāklī, ka olbaltumvielas ļoti lēni sadalās (kompostējas, fermentējas) un šajā procesā rada toksīnus, kā rezultātā ilgu laiku nav izmantojamas par barību sliekām. Vistu (putnu) mēsli jānotur vismaz gadu. Tā kā šie mēsli ir ļoti stipri, satur augstu skābju līmeni, tie jāsajauc ar pakaišiem vai citu organisko substrātu attiecībā vismaz 1:1.
Piedāvājam iespēju ieskatīties SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" publicētajā apkopojumā - Organiskie mēslošanas līdzekļi un to ķīmiskais sastāvs: Kūtsmēslu normatīvi (pdf fails). Datus varētu uzskatīt par vidējiem (vēlamajiem) rādītājiem. Kā redzams, liellopu kūtsmēsli pēc ķīmiskā sastāva nebūt nav paši bagātākie. Tas liek domāt - vai nu potenciālās biohumusa importētājvalstis ar savām prasībām pēc biohumusa, kura ražošanā pamatā izmantoti liellopu mēsli ir ļoti konservatīvi, lai neteiktu aprobežoti, aizspriedumaini, jo vienkārši citus mēslus nepazīst (nepraktizē), vai tā ir kādas Latvijas sliekkopju asociācijas "pīle", kas radās, jāpieņem, meklējot eksporta iespējas biohumusam un šādas prasības ir izvirzijis kāds konkrēts interesents, kas pēc tam ir vispārināts un pasniegts, ka derīgs eksportam ir tikai no liellopu kūtsmēsliem ražots biohumuss.
- Indijā veiktā pētījumā salīdzina liellopu (govs), zirgu, ēzeļu, aitu, kamieļu, bifeļu un kazu mēslus bez pakaišiem (tīrus). Mēsli ņemti no dažādām saimniecībām, lai novērstu patērētās barības radītās novirzes no vidējā (normālā). Visi minētie mēsli pēc 2 nedēļu noturēšanas (Indijas klimatā) Kalifornijas sliekām bija pieņemami (svaigos nomira). Sliekas ātrāk auga govs, aitu un kazu mēslos. Vislielākais slieku masas pieaugums un augšanas temps tika novērots aitu mēslos. Kokonu devums: (lielākais) aitas >govs ~zirgu ~kazu >kamieļu >ēzeļu >bifeļu (mazākais). Kā redzams, govs, kazu un zirgu mēslos kokonu daudzums ir līdzvērtīgs. Salīdzinājumā labākais rezultāts (tīros aitu mēslos) kokonu devumam bija 0,44gb dienā jeb 1kokons nepilnās 2,5 dienās, turpretim bifeļa mēslos 0,19gb dienā jeb nedaudz ilgāk kā 5dienas 1kokonam. Slieku masas pieaugums: aitas >ēzeļu >bifeļa >kazas ~govs (liellopu) ~zirga> kamieļu.
- Kādā 23 nedēļu ilgā zinātniskā eksperimentā tika salīdzināti sivēnu, cūku māšu un pieaugušu (kaujamu) cūku mēsli, kā arī sadalījušies, nedaudz iekompostēti un svaigi liellopu mēsli, svaigi augļi un dārzeņi. Rezultātā svaigajos liellopu mēslos 2 nedēļu laikā visas sliekas nomira. Svaigos augļos izmira 3 nedēļās, svaigos dārzeņos vispār nespēja izdzīvot. Tika secināts, ka vislielākais slieku masas pieaugums tika iegūts barojot ar pieaugušu (kaujamu) cūku mēsliem, vismazākais ar sadalījušajiem liellopu (govs) mēsliem. Turpretim kokonu ražošana cūku mēslos notika 2 nedēļas vēlāk. Lielākais kokonu un jauno slieciņu devums bija sadalījušajiem liellopu mēsliem.
- Pētījumā ar dārza zālāju un govs mēsliem tika secināts, ka labi rezultāti tiek sasniegti, ja zāles daudzums ir līdz 30%. Palielinoties virs 30% slieku pieaugums ir mazākā apmērā (nav tik liels).
Kā redzams no minētajiem pētījumu piemēriem, katra lauksaimniecības dzīvnieka mēslu ķīmiskais saturs ir atšķirīgs, līdz ar to arī ietekme uz Kalifornijas sarkano slieku attīstību ir atšķirīga. Ietekme ir ne tikai dzīvnieka sugai, tā apēstajai barībai, bet arī dzīvnieka vecumam, mēslu noturēšanas pakāpei utml. Piemēram, teļu (vai kādu citu lopu) mēsli, ja tie tiek baroti ar pienu, satur daudz vairāk olbaltumvielas, kas pēc būtības ir ļoti labi. Problēma ir apstāklī, ka olbaltumvielas ļoti lēni sadalās (kompostējas, fermentējas) un šajā procesā rada toksīnus, kā rezultātā ilgu laiku nav izmantojamas par barību sliekām. Vistu (putnu) mēsli jānotur vismaz gadu. Tā kā šie mēsli ir ļoti stipri, satur augstu skābju līmeni, tie jāsajauc ar pakaišiem vai citu organisko substrātu attiecībā vismaz 1:1.
Piedāvājam iespēju ieskatīties SIA "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" publicētajā apkopojumā - Organiskie mēslošanas līdzekļi un to ķīmiskais sastāvs: Kūtsmēslu normatīvi (pdf fails). Datus varētu uzskatīt par vidējiem (vēlamajiem) rādītājiem. Kā redzams, liellopu kūtsmēsli pēc ķīmiskā sastāva nebūt nav paši bagātākie. Tas liek domāt - vai nu potenciālās biohumusa importētājvalstis ar savām prasībām pēc biohumusa, kura ražošanā pamatā izmantoti liellopu mēsli ir ļoti konservatīvi, lai neteiktu aprobežoti, aizspriedumaini, jo vienkārši citus mēslus nepazīst (nepraktizē), vai tā ir kādas Latvijas sliekkopju asociācijas "pīle", kas radās, jāpieņem, meklējot eksporta iespējas biohumusam un šādas prasības ir izvirzijis kāds konkrēts interesents, kas pēc tam ir vispārināts un pasniegts, ka derīgs eksportam ir tikai no liellopu kūtsmēsliem ražots biohumuss.
|
|
Padomi slieku barošanā
- Sasmalciniet ēdienu mazākos gabalos. Tas samazina laiku, kas nepieciešams, lai sliekas apēstu savu pārtiku, līdz ar to ātrāk ražotu biohumusu. Labs palīgs ir sals - vairums sasalušo augu atlieku pēc atkušanas drīz vien kļūst pļurīgas. Pirms došanas vēlams nedaudz saspaidīt.
- Sliekas ēd pārtiku, kura ir smalkā frakcijā un apsēsta (apaugusi) ar baktērijām. Tās veicina pārtikas sadalīšanos. Pirms dodat sliekām, noturiet vismaz 2 nedēļas siltumā (istabas temperatūrā), lai paspēj savairoties un pastrādāt baktērijas, mikroorganismi (skat. Kompostēšana).
- Vislabāk pārtiku sagatavot izmantojot karsto vai anaerobo kompostēšanas metodi. Nekādā gadījumā nelieciet lielā vairumā, biezā kārtā kārtīgi nenokompostētu pārtiku, kuru sliekas nespēs apēst dažu dienu laikā. Ja vēlaties likt vairāk, obligāti jāiziet pirmais aktīvais posms, kurā intensīvi norisinās rūgšanas, pūšanas procesi, masa sāks karst, izdalīt gāzes. Pretējā gadījumā sliekas var aiziet bojā (skat. Kompostēšana).
- Pārtikai jābūt mitrai, tas patiks ne tikai sliekām, bet arī nepieciešamajām baktērijām, mikroorganismiem. Ar pārtikas mitruma pakāpi Jūs varat arī regulēt kastes mitrumu. Ja pārāk sausa, lieciet nedaudz mitrāku. Ja pārāk mitra – lieciet nedaudz sausāku.
- Nodrošiniet daudzveidīgu barību. Kā ikvienam, arī sliekām pilnvērtīgai attīstībai nepieciešami vitamīni, olbaltumvielas, mikroelementi utt.
- Ja barojat ar kūtsmēsliem, ļaujiet tiem nostāvēties. Ļaujiet izgarot amonjakam, izkarst. Kūtsmēslus ieteicams dot ne ātrāk kā pēc 6 mēnešu noturēšanas (siltajā gadalaikā, pretējā gadījumā gads).
- Nelikt pārtiku vairāk kā sliekas spēj apēst nedēļas laikā. Ja Jums ir ieplānota ilgāka prombūtne, varat uzlikt arī vairāk. Problēmas var radīt citas radības, kurām patiks Jūsu sagatavotais organiskais substrāts. Tieši tāpēc ieteicams likt tik, cik viņas var apēst dažās dienās, maksimāli nedēļas laikā.
- Ja sliekas nepieciešamas vaislai nevis izbarošanai vai pārstrādei, cenšaties nodrošināties pret citu sugu slieku vai to kokonu nokļūšanas, jo pastāv iespēja sakrustoties (skat arī Kompostēšana). Vispateicīgākais un vienkāršākais veids ir neļaut, lai sliekām paredzētais organiskais substrāts nesaskārtos ar zemi.
- Sliekas samazina savu svaru (pat vairākkārtīgi) pietrūkstot barībai. Svara zaudējumam ir sakarība ar substrāta kvalitāti un tā saturu.
Barības ievietošana slieku kastē
Jauno barību parasti ievieto slieku kastes virspusē vienmērīgi izklājot pa visu virsmu. Tādā veidā Jūs panākat nosacīti lielu laukumu, kurā sliekas netraucējot viena otrai spēj piekļūt pārtikai. Sliekas ir tendētas pārtiku meklēt virspusē un šāds izvietojums viņām ir ļoti ērts, piemērots. Arī Jums būs ērti, jo viegli varēsat nokontrolēt, vai visa pārtika ir apēsta un pienācis laiks pievienot jaunu. Problēmas var radīt apstāklis, ka ieklāto organisko substrātu sajutīs arī citas radības - mušiņas, kukaiņi utml. Lai no tā izvairītos, ieteicams likt nelielās porcijās (ne vairāk kā spēs apēst nedēļas laikā) un virsū uzklāt kaut ko elpojošu. Vispiemērotākais materiāls ir siens un salmi, ieklājot 5-7cm slāni. Nākošreiz liekot pārtiku, noņemat sienu, ielieciet jauno pārtiku un atkal pārklājat.
Lai izvairītos no dažādu nevēlamu radību intereses, pastāv arī otrs variants. Ievietojiet 5-7cm dziļumā (biohumusā), tādejādi jaunā pārtika tiks noslēpta no ziņkārīgajiem. Virspusē uzklājat kaut ko elpojošu (sienu, salmus, avīzes, kartonu utm), tādejādi nodrošinot aizsardzību pret gaismu (sliekas neēdīs, ja jutīs gaismu), mazinās virskārtas izkalšanas iespēju, tajā pašā laikā būtiski netraucējot gaisa apmaiņai. Kastei papildus varat pārmest kādu elpojošu materiālu (auduma gabalu). Varat arī izveidot elpojošu (koka) vāku. Šāda iepakošana palīdzēs arī saglabāt vienmērīgāku temperatūru kastes iekšienē. Šādā veidā ievietota pārtika var radīt problēmas, ja pārtika nav pareizi sagatavota. Var norisināties rūgšanas un pūšanas process, izdalīties gāzes un organiskās skābes, kas sliekām var būt kaitīgi un pat nāvējoši. Ja novērojat slieku miršanu vai bēgšanu no pārtikas, izņemat to vai, sliktākajā gadījumā, pārvietojat sliekas uz jaunu mājvietu (kastīti).
Lai izvairītos no dažādu nevēlamu radību intereses, pastāv arī otrs variants. Ievietojiet 5-7cm dziļumā (biohumusā), tādejādi jaunā pārtika tiks noslēpta no ziņkārīgajiem. Virspusē uzklājat kaut ko elpojošu (sienu, salmus, avīzes, kartonu utm), tādejādi nodrošinot aizsardzību pret gaismu (sliekas neēdīs, ja jutīs gaismu), mazinās virskārtas izkalšanas iespēju, tajā pašā laikā būtiski netraucējot gaisa apmaiņai. Kastei papildus varat pārmest kādu elpojošu materiālu (auduma gabalu). Varat arī izveidot elpojošu (koka) vāku. Šāda iepakošana palīdzēs arī saglabāt vienmērīgāku temperatūru kastes iekšienē. Šādā veidā ievietota pārtika var radīt problēmas, ja pārtika nav pareizi sagatavota. Var norisināties rūgšanas un pūšanas process, izdalīties gāzes un organiskās skābes, kas sliekām var būt kaitīgi un pat nāvējoši. Ja novērojat slieku miršanu vai bēgšanu no pārtikas, izņemat to vai, sliktākajā gadījumā, pārvietojat sliekas uz jaunu mājvietu (kastīti).
Piedāvājam iespēju noskatīties video, kurā redzams kā Kalifornijas sarkanās sliekas apēd meloni 5 dienās. Tā viņām ir delikatese. Ar katru dienu melone vairāk un vairāk apaug ar dažādiem mikroorganismiem, kas piesaista sliekas. Labi redzams kā melone tiek pārstrādāta koprolītā jeb biohumusā. Filmēts izmantojot sarkano gaismu, kas ir tām nekaitīga.
|
|
Ja Jums šī mājas laba ir bijusi noderīga, aicinam atbalstīt un iepazīties ar mūsu reklāmdevēju piedāvājumiem. Varbūt kaut kas noder! ;)
Iesakiet draugiem.lv! Ja esat reģistrējies google, uzklikšķiniet uz +1, tādejādi mājaslapu padarot vieglāk atrodamu google meklētājā!
Iesakiet draugiem.lv! Ja esat reģistrējies google, uzklikšķiniet uz +1, tādejādi mājaslapu padarot vieglāk atrodamu google meklētājā!
|
|
|
http://slieka.weebly.com ievietotās informācijas kopēšana, pārpublicēšana vai izplatīšana bez saskaņošanas ir stingri aizliegta. Citēšanas gadījumā obligāti lietojama atsauce uz http://slieka.weebly.com
Copyright © 2012 http://slieka.weebly.com All rights reserved