Kalifornijas slieku audzēšana - ar ko sākt?
Ja esat nolēmis audzēt Kalifornijas sarkanās hibrīdsliekas, rodas virkne jautājumu, uz kuriem nepieciešams rast atbildi. Šajā sadaļā centīšos sniegt atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem. Ja nerodat atbildi, uzdodiet jautājumus Forumā!
Vai spēsat nodrošināt piemērotus apstākļus slieku audzēšanai
Pirmkārt, telpas. Ne tikai ziemā, bet arī vasarā būtu vēlams turēt telpās - saimniecības ēkā, kūtī, šķūnī, garažā utml. Vēsākā laikā būs iespēja nodrošināt siltāku vidi, karstā laikā samazināt diennakts temperatūras svārstības. Sliekas nebūs priecīgas, ja, piemēram, dienā tās uzkarstu līdz +30 pēc Celsija un vairāk, bet jau pēc dažām stundām nakts laikā temperatūra nokritīsies līdz +10 un zemāk. Viņas nespēs saprast ko darīt - ēst, vairoties, dēt kokonus vai saritināties un ieziemoties. Jāatzīmē, ka svarīga ir viņu dzīvesvietas (kastes) temperatūra, nevis visas telpas. Ideāli, ja 24 stundu laikā temperatūras svārstības ir 4 grādu robežās (piemēram, +22...+26C). Tāpat jautājums ir, kā domājat rīkoties ziemas apstākļos? Sliekām ziema iestājas temperatūrai noslīdot zem +8 grādiem. Temperatūra, kas ir zemāka par +4...+5 var būt nāvējoša. Pastāv divi rīcības varianti. Vai nu ieziemojat, vai nu apsildāmas telpas. Ar ieziemošanu saprot slieku rūpīga nosegšana (slieku kastes nosiltināšana) ar elpojošu materiālu, pretējā gadījumā sliekas var nosmakt. Parasti izmanto salmus, sienu, bet varat izmantot visu, kas ir pieejams, kaut vai putoplastu, pirms tam saurbjot nelielus cauruminjus vai kā savādāk nodrošinot gaisa apmaiņu. Šajā gadījumā slieku vairošanās nenotiks, biohumusa ražošana būs niecīga. Ieziemošanas gadījumā obligāti pietiekamā daudzumā jāsaliek pārtika. Otrā gadījumā viss vairošanās un ražošanas process notiks tik intensīvi, cik augstu un vienmērīgu temperatūru spēsat nodrošināt (ideāli +21.... +27C). Tas var būt saistīts ar papildus izdevumiem telpu apsildīšanai, siltināšanai, bet process būs labi kontrolējams un norisināsies visu gadu.
|
|
|
Otrkārt, barība. Jārod atbilde, kāda pārtika jeb barība ir vispieejamākā un kādiem nolūkiem audzēsim sliekas. Lai arī bieži tiek rakstīts, ka sliekām var dot visa veida organisko pārtiku, vajadzētu būt piesardzīgiem. Noteikti neieteiktu dot dzīvnieku valsts produktus - gaļu, taukus, olas (atskaitot olu čaumalas, kā pamatā ir kalcija karbonāts un kalpo par ļoti labu kalcija avotu), biezpienu utt. Lai arī sliekas varētu uzskatīt par visēdājām, dodot dzīvnieku valsts pārtikas produktus Jūs ātri vien iedzīvosaties parazītos. Tāpat nav ieteicams dot pārtiku ar paaugstinātu skābuma saturu - rabarberus, citronus, marinētus produktus un tml. Dot var, bet tikai nelielā daudzumā (piemēram, 5% no kopējās iedotās pārtikas masas). Visu pārējo +/- varat dot. Parasti vispieejamākā pārtika ir zāle, lapas un pārtikas atkritumi (kartupeļu, biešu, dažādu augļu mizas, kāpostu lapas, kafijas biezumi utt). Tās jau varat sākt krāt pirms slieku iegādes. Īpaši tāpēc, ka sliekas īsti neēd svaigu barību, bet gan to, kura ir bojāta, respektīvi, kuru sāk sadalīt dažādi mikroorganismi (pūšanas baktērijas, pelējuma sēne utt). Sliekas sāk ēst tad, kad ir savairojusies pietiekama mikrobu kolonija. Laba barība ir mājdzivnieku mēsli, īpaši atzīti liellopu, kā arī tiek doti kazu, aitu, trušu, zirgu mēsli. Nerekomedējas putnu un cūku izkārnijumi. Nevajadzētu likt kaķu, suņu izkārnijumus. Mēsliem ir jābūt noturētiem vismaz tik daudz, lai neizdalās amonjaks (kodīga gāze). Liellopu mēsli būtu jānotur vismaz 6 mēnešus. Nebūtu vēlams ilgāk par 2 gadiem, īpaši, ja tiek glabāti laukā.
Tas, kādu pārtiku (organisko substrātu) dot, ir atkarīgs ne tikai no pieejamības, bet arī no nolūka. Ir jāizlemj, kas Jums būs svarīgāks - iegūt maksimālu slieku masu vai pēc iespējas augstvērtīgāku biohumusu, kuru būtu iespējams arī eksportēt. Ja galvenā interese ir biohumuss, ieteicams dot mēslus (eksportam atzītākie liellopu mēsli), kuriem līdz 25% piejaukti dārzeņi un augļī (kartupeļi, ķirbji, burkāni un tml). Ja slieku masu - kūtsmēslu apjoms ir būtiski jāsamazina. Šajā gadījumā par pamatu var dot zāli, lapas, kas ir ļoti pieejams praktiski visiem, klāt pēc savām iespējām pievienojot dārzeņus, augļus (to atkritumus - mizas, serdes, puvušos un tml). Kāpēc? Sliekām tāpat kā citām dzīvām radībām pilnvērtīgai un straujai attīstībai ir nepieciešams plaša spektra uzturvielas - olbaltumvielas, šķiedrvielas, ogļhidrāti, minerālvielas, vitamīni utt. Jo plašāka spektra barība, jo bagātāka ar uzturvērtību, jo labāk. Neaizmirsīsim, ka dotā zāle arī nav vienveidīga. Katrai zālei (nezālei) ir arī sava uzturvērtība (paši arī esam iecienījuši dažādu zāļu tējas!). Labi barotas slieciņas izveidos tauku slānīti un būs resnākas (platāks) par tām, kuras liesi barotas (piemēram, ar 3 un vairāk gadus noturētiem kūtsmēsliem). Pārtiku, kuru izbarosiet, vēlams pēc iespējas sasmalcināt (atskaitot mēslus), tādejādi atvieglosat tām ēšanu, paātrināsat biohumusa ražošanu un slieku masas pieaugumu. Piemēram, izmantojat ar piemājas zāles pļāvēju sasmalcināto zāli! Pie reizes sasmalcinat arī kritušās lapas, dārzeņu lakstus utt. Atceraties - sliekām nav zobu, tās spēj uzsūkt smalku, mīkstu (iepuvušu, trūdēt sākušu) barību. Pie jaunas barības sliekas jāpieradina pakāpeniski. Nupat izšķīlušies sliecēni ēd visu, ko spēj apēst. Pieaugušas slikas ēd to, ko pieradušas ēst. Ja pieaugušām sliekām iedosat pilnīgi jaunu pārtiku, tās var neēst. Daļa sāks meklēt labākas mājvietas (bēgt), daļa nomirs bada nāvē.
Tas, kādu pārtiku (organisko substrātu) dot, ir atkarīgs ne tikai no pieejamības, bet arī no nolūka. Ir jāizlemj, kas Jums būs svarīgāks - iegūt maksimālu slieku masu vai pēc iespējas augstvērtīgāku biohumusu, kuru būtu iespējams arī eksportēt. Ja galvenā interese ir biohumuss, ieteicams dot mēslus (eksportam atzītākie liellopu mēsli), kuriem līdz 25% piejaukti dārzeņi un augļī (kartupeļi, ķirbji, burkāni un tml). Ja slieku masu - kūtsmēslu apjoms ir būtiski jāsamazina. Šajā gadījumā par pamatu var dot zāli, lapas, kas ir ļoti pieejams praktiski visiem, klāt pēc savām iespējām pievienojot dārzeņus, augļus (to atkritumus - mizas, serdes, puvušos un tml). Kāpēc? Sliekām tāpat kā citām dzīvām radībām pilnvērtīgai un straujai attīstībai ir nepieciešams plaša spektra uzturvielas - olbaltumvielas, šķiedrvielas, ogļhidrāti, minerālvielas, vitamīni utt. Jo plašāka spektra barība, jo bagātāka ar uzturvērtību, jo labāk. Neaizmirsīsim, ka dotā zāle arī nav vienveidīga. Katrai zālei (nezālei) ir arī sava uzturvērtība (paši arī esam iecienījuši dažādu zāļu tējas!). Labi barotas slieciņas izveidos tauku slānīti un būs resnākas (platāks) par tām, kuras liesi barotas (piemēram, ar 3 un vairāk gadus noturētiem kūtsmēsliem). Pārtiku, kuru izbarosiet, vēlams pēc iespējas sasmalcināt (atskaitot mēslus), tādejādi atvieglosat tām ēšanu, paātrināsat biohumusa ražošanu un slieku masas pieaugumu. Piemēram, izmantojat ar piemājas zāles pļāvēju sasmalcināto zāli! Pie reizes sasmalcinat arī kritušās lapas, dārzeņu lakstus utt. Atceraties - sliekām nav zobu, tās spēj uzsūkt smalku, mīkstu (iepuvušu, trūdēt sākušu) barību. Pie jaunas barības sliekas jāpieradina pakāpeniski. Nupat izšķīlušies sliecēni ēd visu, ko spēj apēst. Pieaugušas slikas ēd to, ko pieradušas ēst. Ja pieaugušām sliekām iedosat pilnīgi jaunu pārtiku, tās var neēst. Daļa sāks meklēt labākas mājvietas (bēgt), daļa nomirs bada nāvē.
Slieku audzēšanas un biohumusa iegūšanas metodes
Slieku mājas
Treškārt, metode jeb tehnoloģija kādā audzēsat (skat. sadaļu Biohumuss) sliekas. Piemājas saimniecību vajadzībām un ražošanai nelielos apjomos vispiemērotākā ir kastes metode. Jūs varat izmantot jebkāda materiāla, jebkādas formas traukus, kurus sauksim par kastēm. Galvenais nosacījums, lai notiktu gaisa apmaiņa un būtu pietiekami ērti cilāt. Ja Jums ir grauzēji, nav mazsvarīgi nodrošināties pret to piekļūšanu. Parasti priekšroka tiek dota kantainām plastmasas kastēm. Plastmasa ir viegla un pietiekami izturīga. ASV, Kanādā piemājas vajadzībām biežāk lieto parastās plastmasas kastes, kurās izurbj mazus caurumiņus gaisa apmaiņai. Grīdā izurbj liekā šķidruma novadīšanai. Tāpat ir pieejamas speciāli sliekām paredzētas mājiņas, kas ir visai padārgs prieks (ap 100Ls un uz augšu), bet, ja tas Jums ir kā vaļasprieks un negrasaties vismaz sākotnēji audzēt lielus apjomus, ir ļoti ērts variants.
Latvijā par visparocīgākajām un pieejamākajām ir atzītas jau rūpnieciski caurumotās kastes. Tā kā tie caurumi ir palieli, nereti tiek ieklāta plēve, kura pirms tam sacaurumota (ar naglu vai tamlīdzīgi). Tas nodrošinās ne tikai biohumusa, slieku izkrišanu no kastes, bet arī palīdzēs uzturēt sliekām tik būtisko mitrumu. Labāk būtu izvēlēties elpojošās plēvēs, piemēram, celtniecībā izmantotās, kuras vēl papildus sacaurumotu. Kastes vēlams izvēlēties tādas, lai visu sānu malas ir vienāda aukstuma un būtu droši un parocīgi novietot vienu uz otras ērtai biohumusa izdalīšanai. Kastes, trauka platumam un garumam nav būtiskas nozīmes (galvenais, lai spētu apkopt, izcilāt), bet silts ieteikums izvēlēties tādas kastes, kuru dziļums ir ap 20cm, maksimums 30cm, jo pretējā gadījumā būs apgrūtināta gaisa apmaiņa, slāpekļa piekļūšana un sliekas var nosmakt. Ja tomēr Jūs izmantosat dziļāku tvertni, jāpadomā, kā atrisināt gaisa piekļuves problēmu. Piemēram, pa vidu vai ik pēc kaut kāda attāluma ievietot sacaurumotas caurules.
Kad pirmā kaste ir pilna, virsū tiek likta otra kaste. Sliekām izbeidzoties barībai tās pārvietojas jaunās barības meklējumos, respektīvi, uz augšējo kasti. Tomēr nevajadzētu domāt, ka apakšējā kastē nepaliek slieku. Tajā ir palikuši kokoni (un arī kāda slinkāka slieka), kuri, protams, nespēj pārvietoties. Ja apstākļi ir labvēlīgi inkubācijai (temperatūra virs +20C utml), jaunās sliekas izšķilsies pēc 21 dienas, ja ne - process var būtiski ieilgt. Jāpaiet arī kaut kādam laikam kamēr jaunās sliekas pārlien uz augšējo kasti. Pa to laiku Jums jau būs uzliktas virsū 3-4 kastes. Ja slieku ir daudz, tās daudz ātrāk spēj apēst, līdz ar to no kastēm veidotā daudzstāvu māja var būt augstāka. Tomēr ar slieku daudzumu vienā kastē nevajadzētu pārspīlēt. Ja viņām ir par šauru, tās sāk nervozēt un samazinās vairošanās (skat. arī Slieku kastes sagatavošana). Lai to nepieļautu, jāvēro un, pie nepieciešamības, jāsadala un jāsāk veidot jauna piramīda (daudzstāvu slieku māja). Kad izskatās, ka tikpat kā visas sliekas apakšējo kasti ir pametušas, biohumusu no kastes varat izgāzt un likt virsū jaunu kasti. Tādā veidā sanāk, ka Jums visu laiku apakšējā kaste pārvietosies uz augšu. Biohumuss kastu metodē tiek atdalīts no sliekām aptuveni 3-4 mēnešu laikā, bet tas lielā mērā atkarīgs no temperatūras un citiem apstākļiem.
Latvijā par visparocīgākajām un pieejamākajām ir atzītas jau rūpnieciski caurumotās kastes. Tā kā tie caurumi ir palieli, nereti tiek ieklāta plēve, kura pirms tam sacaurumota (ar naglu vai tamlīdzīgi). Tas nodrošinās ne tikai biohumusa, slieku izkrišanu no kastes, bet arī palīdzēs uzturēt sliekām tik būtisko mitrumu. Labāk būtu izvēlēties elpojošās plēvēs, piemēram, celtniecībā izmantotās, kuras vēl papildus sacaurumotu. Kastes vēlams izvēlēties tādas, lai visu sānu malas ir vienāda aukstuma un būtu droši un parocīgi novietot vienu uz otras ērtai biohumusa izdalīšanai. Kastes, trauka platumam un garumam nav būtiskas nozīmes (galvenais, lai spētu apkopt, izcilāt), bet silts ieteikums izvēlēties tādas kastes, kuru dziļums ir ap 20cm, maksimums 30cm, jo pretējā gadījumā būs apgrūtināta gaisa apmaiņa, slāpekļa piekļūšana un sliekas var nosmakt. Ja tomēr Jūs izmantosat dziļāku tvertni, jāpadomā, kā atrisināt gaisa piekļuves problēmu. Piemēram, pa vidu vai ik pēc kaut kāda attāluma ievietot sacaurumotas caurules.
Kad pirmā kaste ir pilna, virsū tiek likta otra kaste. Sliekām izbeidzoties barībai tās pārvietojas jaunās barības meklējumos, respektīvi, uz augšējo kasti. Tomēr nevajadzētu domāt, ka apakšējā kastē nepaliek slieku. Tajā ir palikuši kokoni (un arī kāda slinkāka slieka), kuri, protams, nespēj pārvietoties. Ja apstākļi ir labvēlīgi inkubācijai (temperatūra virs +20C utml), jaunās sliekas izšķilsies pēc 21 dienas, ja ne - process var būtiski ieilgt. Jāpaiet arī kaut kādam laikam kamēr jaunās sliekas pārlien uz augšējo kasti. Pa to laiku Jums jau būs uzliktas virsū 3-4 kastes. Ja slieku ir daudz, tās daudz ātrāk spēj apēst, līdz ar to no kastēm veidotā daudzstāvu māja var būt augstāka. Tomēr ar slieku daudzumu vienā kastē nevajadzētu pārspīlēt. Ja viņām ir par šauru, tās sāk nervozēt un samazinās vairošanās (skat. arī Slieku kastes sagatavošana). Lai to nepieļautu, jāvēro un, pie nepieciešamības, jāsadala un jāsāk veidot jauna piramīda (daudzstāvu slieku māja). Kad izskatās, ka tikpat kā visas sliekas apakšējo kasti ir pametušas, biohumusu no kastes varat izgāzt un likt virsū jaunu kasti. Tādā veidā sanāk, ka Jums visu laiku apakšējā kaste pārvietosies uz augšu. Biohumuss kastu metodē tiek atdalīts no sliekām aptuveni 3-4 mēnešu laikā, bet tas lielā mērā atkarīgs no temperatūras un citiem apstākļiem.
Ja ir pieejamas lielākas telpas (kūts, ferma, angārs utml) un ir nepieciešamība pēc liela apjoma, atzīta ir stirpas metode. Šajā gadījumā sliekas, to pārtika un gatavais biohumuss (parasti) atrodas uz grīdas (parasti betona). Tiek veidotas it kā vagas - strīpas. To augstums platums tiek veidots pēc nepieciešamības, piemērojoties katrai konkrētai situācijai. Augstums parasti ap 0,5m, platums 1-1,5m. Vienā pusē pakāpeniski no sāna tiek likta barība, no otras puses pakāpeniski plānā slānī tiek noņemts biohumuss. Tā kā sliekas pakāpeniski pārvietojas jaunās pārtikas virzienā, stirpas otrs sāns ir bez sliekām. Ja ir iespējams nodrošināt pietiekami augstu temperatūru, lai sliekas sāktu vairoties un, jo svarīgāk, notikt kokonu inkubācija, jāpagaida, kamēr izšķilsies un jaunās sliekas pārlīdīs barības virzienā. Nepieciešamais laika posms arī noteiks, cik platas stirpas izveidosies. Pielietojot šādu metodi ļoti vēlams ierīkot siltās grīdas. Viss vēsais gaiss telpās koncentrējas pie grīdas, siltais iet augšā, līdz ar to ļoti grūti uzturēt nepieciešamo temperatūru. No tā var censties izvairīties ierīkojot lielus galdus - ērtā augstumā novietotas saplākšņa (biezs finieris) plāksnes, kas kalpos kā grīda, bet šajā gadījumā ir apgrūtināta apkalpošana (lai gan ir izdomāts veids, kā mehanizēt). Stirpas metode nereti tiek kombinēta ar kastīšu metodi. Kastītes tiek novietotas siltākās telpās, lai intensīvi notiktu vairošanās un kokonu inkubācija. Tādejādi tiek radīts papildus darbaspēks stirpām, jo tajās parasti tiek ražots tikai biohumuss. Stirpās bez siltajām grīdām ir ļoti grūti panākt kokonu inkubācijai nepieciešamo temperatūru (virs +19C, ideāli ap +25C). Lai stirpas nevajadzētu regulāri mitrināt, telpā jāuztur paaugstināts gaisa mitrums, ko biohumuss labi uztver. Orientējošais gaisa relatīvais mitrums ap 70%, vienlaicīgi nodrošinot ventilāciju. Tomēr, vērts padomāt, vai tas ir tā vērts - paaugstināts mitrums nenāks par labu ēkai, kurā audzēsat sliekas; pašiem būs grūti ilgstoši uzturēties un fiziski strādāt; gaisā var savairoties dažādi vīrusi, baktērijas (mitrs un silts - kas var būt labāks par šo!). Vislabākais veids kā vienmērīgi samitrināt ir iegādāties rokas miglotāju.
Kādu metodi izvēlēties, tā ir Jūsu izvēle. Jebkurā gadījumā jāskatās, kas Jums jau ir pieejams, ko varat pielāgot. Galvenais, lai būtu pēc iespējas ērtāk, lētāk, apkalpošana neprasītu lielu laika patēriņu. Vieta fantāzijai. Vermireaktora metodi neapskatīsim, jo tā tiek izmantota tikai rūpnieciska apmēra ražošanā un prasa nopietnas investīcijas.
Kādu metodi izvēlēties, tā ir Jūsu izvēle. Jebkurā gadījumā jāskatās, kas Jums jau ir pieejams, ko varat pielāgot. Galvenais, lai būtu pēc iespējas ērtāk, lētāk, apkalpošana neprasītu lielu laika patēriņu. Vieta fantāzijai. Vermireaktora metodi neapskatīsim, jo tā tiek izmantota tikai rūpnieciska apmēra ražošanā un prasa nopietnas investīcijas.
|
|
|
|
Slieku iegāde
Ceturtkārt, slieku iegāde. Ja esat nolēmis uzsākt vermikompostēšanu - slieku audzēšanu, biohumusa ražošanu - atliek iegādāties sliekas. Jautājums - kas jāņem vērā iegādājoties sliekas; kā pareizāk iegādāties; kādi ir zemūdens akmeņi? Tie ir visai nozīmīgi jautājumi uz kuriem ir jārod atbilde. Kā jau katrā biznesā, pārdevēja svarīgākais uzdevums realizēt savu preci/ pakalpojumu. To viņam ir visai viegli izdarīt, ja potenciālā pircēja zināšanas ir visai ierobežotas. Labākajā gadījumā Jūs nedaudz pārmaksāsat, tādejādi zaudējat nedaudz laiku, līdz tās savairosies līdz šķietami iegādātam apjomama. Sliktākajā gadījumā - jāmeklē jaunas sliekas, jo iegādātās ir nobeigušās. Visu pēc kārtas.
Vispirms Jums jānoskaidro ar ko potenciālais pārdevējs baro Kalifornijas sliekas. Ja Jūs plānojat barot ar zāli, pārtikas (augļu, dārzeņu) atkritumiem, tādai pat vai ļoti līdzīgai ēdienkartei vajadzētu būt arī no pārdevēja puses. Gadījumā, ja par barību izmantotais organiskais substrāts būtiski atšķirsies (piemēram, baro ar liellopu mēsliem), sliekas to neēdīs, sāks bēgt un galu galā nomirs badā. Ja slieku kastītē (mājā) vecās sliekas būs paspējušas radīt jaunās sliekas, tās gan ēdīs visu pēc kārtas, ja vien spēs apēst (iesūkt). Tomēr, Jums būtu prātīgāk meklēt citu pārdevēju. Ja Jums nav citas iespējas, varat mēģināt pielāgoties sliekām pierastai barībai un pakāpeniski jaukt klāt savu. Procesam jānotiek ļoti pakāpeniski. Paprasat, lai slieku pārdevējs iedod līdz savu barību (to būtu prātīgi darīt jebkurā gadījumā). To barību Jūs varēsat sajaukt (pašķaidīt) ar savējo. Katru reizi pirms dosiet sliekām, piejaucat klāt līdz 15% savu pārtiku. Rīkojoties pēc šāda scenārija sliktākais, kas var notikt, ir veco slieku bēgšana, nobeigšanās (sasniedzot kaut kādu kritisko punktu). Bet pa to laiku viņas jau būs atlikušas pietiekoši daudz kokonus (oliņas), daļa jauno slieku būs izšķīlušās, paaugušās un šis zudums nebūs ļoti būtisks.
Ļoti ieteicams sliekas iegādāties speciāli sagatavotās kastītēs, kas satur sliekām pierasto vidi - biohumusu, pārtiku. Šajā gadījumā ir ļoti grūti noteikt patieso slieku daudzumu, svaru, bet ir visdrošākais veids, ja pērkat pavairošanai, nevis ātrai izbarošanai putniem, zivīm utt. Vairumam jauno audzētāju, kuri iegādājušies tikai sliekas, pēc tam ir nopietnas problēmas ar pieradināšanu - sliekas bēg, neēd un galu galā izmirst. Bez tā vēl pašiem nevajadzīgas klapatas, pārdzīvojumi.
Pirms verat vaļā maciņu, aplūkojat un vizuāli novērtējat slieku kastes saturu. Novērtējat virspusi. Ko Jūs varat ieraudzīt? Dažas sliekas, gatavo biohumusu, pārtiku, kādus citus iemītniekus... Palūdzat vai arī pats iebāžat roku substrātā un piepaceļat vai apmetat uz otru pusi (ja saimnieks atļauj). Tā Jūs redzēsat, kas lācītim vēderā, respektīvi, reālo situāciju. Neapēstā pārtika liecinās, ar ko patiesībā slieku audzētājs tās baro. Tāpat redzēsat pašas sliekas. Virspusē tās praktiski nebūs, jo slēpjas no gaismas. Ja redzat gan lielās, gan mazās slieciņas, gan kokonus - ļoti labi! Ja tikai mazās - acīmredzot, ir izdalītas. Visdrīzāk pieaugušās sliekas ir pārvietojušās uz citu (augšējo) kasti, šajā palika kokoni, kuri nu jau ir izšķīlušies. Tas nav slikti, vēl labāk būtu, ja arī kokoni būtu, jo mazās slieciņas vieglāk pieradināt pie jauniem apstākļiem. Nupat izšķīlušās ēd visu, respektīvi, viņas nav jāpieradina pie jaunās barības. Ja saimnieks saka, ka kastītē ir apmēram kilograms, tad jaunajām slieciņām vajadzētu būt patiešām daudz. Par šādu piedāvājumu pat var kādu latu pārmaksāt. Mīnuss - Jums būs jāpagaida, kamēr jaunās sliekas paaugsies, sāks vairoties, notiks kokonu inkubācija.
Vispirms Jums jānoskaidro ar ko potenciālais pārdevējs baro Kalifornijas sliekas. Ja Jūs plānojat barot ar zāli, pārtikas (augļu, dārzeņu) atkritumiem, tādai pat vai ļoti līdzīgai ēdienkartei vajadzētu būt arī no pārdevēja puses. Gadījumā, ja par barību izmantotais organiskais substrāts būtiski atšķirsies (piemēram, baro ar liellopu mēsliem), sliekas to neēdīs, sāks bēgt un galu galā nomirs badā. Ja slieku kastītē (mājā) vecās sliekas būs paspējušas radīt jaunās sliekas, tās gan ēdīs visu pēc kārtas, ja vien spēs apēst (iesūkt). Tomēr, Jums būtu prātīgāk meklēt citu pārdevēju. Ja Jums nav citas iespējas, varat mēģināt pielāgoties sliekām pierastai barībai un pakāpeniski jaukt klāt savu. Procesam jānotiek ļoti pakāpeniski. Paprasat, lai slieku pārdevējs iedod līdz savu barību (to būtu prātīgi darīt jebkurā gadījumā). To barību Jūs varēsat sajaukt (pašķaidīt) ar savējo. Katru reizi pirms dosiet sliekām, piejaucat klāt līdz 15% savu pārtiku. Rīkojoties pēc šāda scenārija sliktākais, kas var notikt, ir veco slieku bēgšana, nobeigšanās (sasniedzot kaut kādu kritisko punktu). Bet pa to laiku viņas jau būs atlikušas pietiekoši daudz kokonus (oliņas), daļa jauno slieku būs izšķīlušās, paaugušās un šis zudums nebūs ļoti būtisks.
Ļoti ieteicams sliekas iegādāties speciāli sagatavotās kastītēs, kas satur sliekām pierasto vidi - biohumusu, pārtiku. Šajā gadījumā ir ļoti grūti noteikt patieso slieku daudzumu, svaru, bet ir visdrošākais veids, ja pērkat pavairošanai, nevis ātrai izbarošanai putniem, zivīm utt. Vairumam jauno audzētāju, kuri iegādājušies tikai sliekas, pēc tam ir nopietnas problēmas ar pieradināšanu - sliekas bēg, neēd un galu galā izmirst. Bez tā vēl pašiem nevajadzīgas klapatas, pārdzīvojumi.
Pirms verat vaļā maciņu, aplūkojat un vizuāli novērtējat slieku kastes saturu. Novērtējat virspusi. Ko Jūs varat ieraudzīt? Dažas sliekas, gatavo biohumusu, pārtiku, kādus citus iemītniekus... Palūdzat vai arī pats iebāžat roku substrātā un piepaceļat vai apmetat uz otru pusi (ja saimnieks atļauj). Tā Jūs redzēsat, kas lācītim vēderā, respektīvi, reālo situāciju. Neapēstā pārtika liecinās, ar ko patiesībā slieku audzētājs tās baro. Tāpat redzēsat pašas sliekas. Virspusē tās praktiski nebūs, jo slēpjas no gaismas. Ja redzat gan lielās, gan mazās slieciņas, gan kokonus - ļoti labi! Ja tikai mazās - acīmredzot, ir izdalītas. Visdrīzāk pieaugušās sliekas ir pārvietojušās uz citu (augšējo) kasti, šajā palika kokoni, kuri nu jau ir izšķīlušies. Tas nav slikti, vēl labāk būtu, ja arī kokoni būtu, jo mazās slieciņas vieglāk pieradināt pie jauniem apstākļiem. Nupat izšķīlušās ēd visu, respektīvi, viņas nav jāpieradina pie jaunās barības. Ja saimnieks saka, ka kastītē ir apmēram kilograms, tad jaunajām slieciņām vajadzētu būt patiešām daudz. Par šādu piedāvājumu pat var kādu latu pārmaksāt. Mīnuss - Jums būs jāpagaida, kamēr jaunās sliekas paaugsies, sāks vairoties, notiks kokonu inkubācija.
Sliekas kastē nav vienīgās iemītnieces. Daudzām radībām patīk līdzīga vide. Kas Jūsu slieku mājā dzīvos, lielā mērā ir atkarīgs no dotās pārtikas, mitruma pakāpes, skābuma/ sārmainuma līmeņa utt. Tie būs gan mikroorganismi, dažādas baktērijas, kuras ar neapbruņotu aci nemaz nevarat saskatīt, gan dažādas (augsnes, dažkārt pelējuma) sēnītes, kas ir noderīgas. Tas ir neredzamais darbaspēks, kas palīdz sašķelt barību sliekām vieglāk uzņemamā formā. Tāpat var būt dažādi kukaiņi, mušiņas, (baltie) tārpi utt. Daļa no tiem ir nekaitīgi un pat noderīgi, jo palīdz sašķelt organisko substrātu. Tomēr, lielais vairums ir konkurenti pēc pārtikas. Ja to skaits ir neliels - viss kārtībā. Ja liels - jābūt piesardzīgam un jānoskaidro, kas tās par radībām. Ir tādi, kas ne tikai sastāda konkurenci pēc pārtikas (mums jau nebūtu žēl, lai tak ēd:) ), bet kaitē sliekām vai arī to barība ir pašas sliekas. Piemēram, mārītes varētu apēst kokonus, nupat izšķīlušās jaunās slieciņas; spīļastes (izskatās kā simtkājis, tikai īsākas un ķermeņa galā spīlītes) lielajām sliekām var tikai iekost (iekniebt), bet mazās apēd. Par zirnekļiem īpaši satraukties nevajadzētu, jo tie nelien humusā, bet pārvietojas pa virskārtu. Zirnekļi lielajām sliekām maz nodara kaitējumu, bet var apēst kokonus un jaunās slieciņas, ja nokļūst virskārtā. Ir arī tā sauktie baltie tārpi, kuri ir mazāki par sliekām. Pārdevēji (ļaunprātīgi vai aiz savas nezināšanas) nereti cenšas iestāstīt, ka tās ir jaunās slieciņas. Nezinātājs notic, lai gan kalifornijas slieku mazuļi jau pēc dažām dienām sāk iekrāsoties rozīgā toni. Mazās mušiņas (drozafilas jeb augļu mušiņas, sēņu mušiņas), kaitējumu tieši nevar nodarīt (vēl jo vairāk, dažas mušu sugas līdzīgi kā kalifornijas sliekas tiek kultivētas kā humusa ražotājas, organisko atkritumu pārstrādātājas), bet savairojoties lielā skaitā (tas notiek ļoti ātri), spēj sanervozēt sliekas un samazināt to ražību. No tām, kā arī citām radībām ir grūti atbrīvoties. Jebkurā gadījumā, ja redzat daudz vai dažādus iemītniekus un nezinat, kas tie tādi ir, no iegādes labāk atturēties. Tiesa, bez jebkādiem acīm redzamā lielumā mītošiem blakusiemītniekiem iegādāties ir diezgan bezcerīgi, un tas nav arī vajadzīgs. Galvenais saprast, vai tie netraucē sliekām, neapēd tās. (Skat. lapu Slieku kastes iemītnieki.)
Cik daudz pirkt? Ja iepriekš neesat audzējis sliekas, ieteicams pamēģināt ar vienu vai dažām kastītēm. Vismaz dažus mēnešus vajadzētu iziet praksi - uzkrāt praktisko pieredzi, iegūt atziņas, izprast slieku dabu. Jums jāsaprot, vai šī nodarbe patiks. Lielu vairumu slieku ir vērts iegādāties tikai tad, ja esat gatavi un nepieciešams straujš sākums. Patiesībā, jūs nopērkot, teiksim, 2 kastīšu vietā 10, esat nopirkuši laiku, nevis sliekas. Sliekas tāpat Jums būs, tikai laika jautājums.
Ja Jūs plānojat iegādāties sliekas tikai kā virtuves augu valsts atkritumu pārstrādātājas, zemāk dots orientējošais slieku daudzums un atbilstošais kastītes izmērs, ņemot vērā statistiski vidējos mājsaimniecību datus. Šeit nav pierēķināti piemājas dārza organiskā masa (zāle, lapas, augu laksti utt.). Jāņem vērā, ka Kalifornijas sliekas ātri vairojas, lai to novērstu, jātur temperatūrā no +8C līdz +16C, bet šajā gadījumā samazināsies arī ēdelība. Kastītes izmēra platumam un garumam nav būtiskas nozīmes, galvenais ir sliekām nepieciešamais virsmas laukums un ieteicamais kastītes dziļums 30cm, kuru nevajadzētu pārsniegt. Minētajs slieku daudzums (blīvums) uz konkrēto kastītes izmēru ir ieteicamais maksimums. Jo mazāks blīvums, jo labāk vairojas, un otrādi, jo pārapdzīvotāks, jo lēnāk (vai vispār pārtrauc).
Cilvēku skaits: 1-2; Kastītes izmērs: 45*60*30cm; Slieku daudzums: 0,5kg;
Cilvēku skaits: 2-3; Kastītes izmērs: 60*60*30cm; Slieku daudzums: 1kg;
Cilvēku skaits: 4-6; Kastītes izmērs: 60*105*30cm; Slieku daudzums: 1,5-2kg;
Ja Jums šī mājas laba ir bijusi noderīga, aicinam atbalstīt un iepazīties ar mūsu reklāmdevēju piedāvājumiem. Varbūt kaut kas noder! ;)
Iesakiet draugien.lv! Ja esat reģistrējies google, uzklikšķiniet uz +1, tādejādi mājaslapu padarot vieglāk atrodamu google meklētājā!
Iesakiet draugien.lv! Ja esat reģistrējies google, uzklikšķiniet uz +1, tādejādi mājaslapu padarot vieglāk atrodamu google meklētājā!
|
|
http://slieka.weebly.com ievietotās informācijas kopēšana, pārpublicēšana vai izplatīšana bez saskaņošanas ir stingri aizliegta. Citēšanas gadījumā obligāti lietojama atsauce uz http://slieka.weebly.com
Copyright © 2012 http://slieka.weebly.com All rights reserved