Slieku kastes blakus iemītnieki
Kā jau iepriekš noskaidrojām, sliekas kastē (vai arī kādā citā audzētāja izvēlētā metodē) tās nav vienīgās iemītnieces. Bez daudz un dažādiem mikroorganismiem (baktērijām, sēnītēm), kuru lielais vairums ir noderīgas un veic pārtikas sagatavošanu sliekām uzņemamā formā, to dzīvesvieta piesaista arī lielākas radības - dažādus tārpus, kukaiņus, vaboles, zirnekļveidīgos. Daļa no tām veido dabīgo slieku mājas ekosistēmu un ir vajadzīgas. Problēmas rodas, ja parādās tādas radības, kas dara pāri sliekām, slieku mazuļiem un kokoniem, kā arī ja tie ir savairojušies ļoti lielā skaitā. Tas var radīt sliekām stresu, kā rezultātā samazināsies to ražība. Nereti savairojoties viena veida radībām, parādās arī tādas, kuras tās patērē kā barību. Daba mīl līdzsvaru, bet ne vienmēr mākslīgi audzētos apstākļos tas notiek tik ātri kā mēs vēlētos.
Zemāk aplūkosim dažus no slieku kastes iemītniekiem. Kā lasot pamanīsiet, par galvenajiem šo radību ierobežošanas mehānismiem kalpo mitruma līmeņa regulēšana, pareiza slieku pārtikas sagatavošana, barības pievienošana nelielos daudzumos, pH līmeņa (skābuma - sārmainuma) kontrolēšana. Peles, žurkas, putnus, kurmjus, skudras un tml radības neapskatīsim, jo par tiem lielam vairumam ir priekšstats.
Zemāk aplūkosim dažus no slieku kastes iemītniekiem. Kā lasot pamanīsiet, par galvenajiem šo radību ierobežošanas mehānismiem kalpo mitruma līmeņa regulēšana, pareiza slieku pārtikas sagatavošana, barības pievienošana nelielos daudzumos, pH līmeņa (skābuma - sārmainuma) kontrolēšana. Peles, žurkas, putnus, kurmjus, skudras un tml radības neapskatīsim, jo par tiem lielam vairumam ir priekšstats.
|
|
Ērcītes
Ērcītes slieku dzīvesvietā
Ērcītes ir vienas no visizplatītākajām komposta, tātad arī slieku mājas, iemītniecēm. Zirnekļu radinieces, bezmugurkaulnieki, tām ir astoņas kājas, dažas var redzēt ar neapbruņotu aci, citas ir mikroskopiskas. Dažas par pārvietošanos līdzekli izmanto citas ātrāk pārvietojošās radības - uzrāpjoties virsū sliekām, citiem tārpiem, vabolēm utml. Dažas ērču sugas ir komposta ēdājas, citas plēsējas, pārtiek no nematodēm, oliņām, kukaiņu kāpuriem. Dažas piekopj parazitāru dzīvesveidu. Kompostā visbiežāk sastopamās ērces ir apaļas formas, sarkanīgi oranžā krāsā, sarainu apmatojumu. Šī un vairums citu ērču nav kaitīgas, jo pārtiek no komposta - sliekām dotā organiskā substrāta. Viena no bīstamākajām ērcēm, kurām patiktu dzīvot komposta vidē, ir brūnā plēsīgā ērce. Par mierinājumu tās ir reti sastopamas.
Nosacījumi, kas var novest pie ērcīšu invāzijas:
Ērču populāciju varat samazināt izliekot slieku kasti uz vairākām stundām saules gaismā, ļaujot nedaudz apžūt. Samazinat barību un mitrumu. Uz kastes virsmas varat uzlikt melones, arbūza mizu vai kartupeļu šķēli. Saldums vai mizas piesaista ērcītes. kad tās salīdušas, izņemat mizas un aprokat, noslīcinat vai sadedzinat. Tāpat ērces izbēgs virspusē, ja vide kļūs stipri slapja. Bet ne slapjāku, kā sliekas var izturēt. Ērces izlīdīs virspusē un Jūs tās ar lodlampu varat nodedzināt. Pie nepieciešamības procedūras varat ik pa laikam atkārtot. Būtiski saprast, ka ērcītes ir daļa no vermikompostēšanas procesa. Jums jārīkojas tikai tad, kad to skaits ir ļoti augsts vai arī esat pārliecināti, ka tās ir plēsoņas, kas apēd mazās slieciņas, kokonus.
Nosacījumi, kas var novest pie ērcīšu invāzijas:
- Pārāk slapja vide - ērcēm patīk ļoti liels mitrums. Jums būtu jāsamzina mitruma līmenis, jāuzlabo ūdens drenāža (liekā šķidruma notecēšanas iespējas), jāpārcilā un jāapmet riņķī kastes saturs;
- Pārāk daudz barības - pārmērīgs pārtikas daudzums var izraisīt barības rūgšanu, uzkarsēt slieku mājvietu, pazemināt pH līmeni (padara skābāku). Jums jānoregulē barības padeve tā, lai sliekas to patērētu dažās dienās. Uzturat neitrālu pH līmeni (ap pH 7, kas sliekām ir ideāli).
- Pārlieku mitra un sulīga barība - dārzeņi ar augstu mitruma saturu, sulu izspiedas (biezumi), blenderēti pārtikas atkritumi var izraisīt augstu ērču populāciju. Risinājums - jānomaina dodamā pārtika - sausāku, ne tik ļoti sasmalcinātu.
Ērču populāciju varat samazināt izliekot slieku kasti uz vairākām stundām saules gaismā, ļaujot nedaudz apžūt. Samazinat barību un mitrumu. Uz kastes virsmas varat uzlikt melones, arbūza mizu vai kartupeļu šķēli. Saldums vai mizas piesaista ērcītes. kad tās salīdušas, izņemat mizas un aprokat, noslīcinat vai sadedzinat. Tāpat ērces izbēgs virspusē, ja vide kļūs stipri slapja. Bet ne slapjāku, kā sliekas var izturēt. Ērces izlīdīs virspusē un Jūs tās ar lodlampu varat nodedzināt. Pie nepieciešamības procedūras varat ik pa laikam atkārtot. Būtiski saprast, ka ērcītes ir daļa no vermikompostēšanas procesa. Jums jārīkojas tikai tad, kad to skaits ir ļoti augsts vai arī esat pārliecināti, ka tās ir plēsoņas, kas apēd mazās slieciņas, kokonus.
|
|
Kolembolas jeb lēcastes
Kolembola jeb lēcaste
Kolembolas (zinātniski Collembola) jeb lēcastes (sarunvalodā) slieku kastē var savairoties ļoti lielos apmēros. Tās ir ļoti mazas (atkarībā no sugas 1-6mm) un var atšķirt pēc spējas lēgt, kad iztraucētas (līdzīgi kā blusas). Parasti aizledz 75-100mm. Kolembolām jeb lēcastēm patīk mitra vide un pārtiek no komposta (organiskajām trūdvielām), palīdzot slieku pārstrādāšanai sagatavot barību. To skaits parasti mazinās līdz ar mitruma līmeņa samazināšanu. Labs apraksts par kolembolām jeb lēcastēm atrodams Wikipedia brīvajā enciklopēdijā. Pasaulē atklātas apmēram 2000 sugu, Latvijā ap 160. Tās sliekām nav kaitīgas, bet lielā skaitā rada stresu. Ļoti lielā skaitā savairojušās tās izveido slieku kastes virskārtu tādu, it kā būtu pārkaisīts balts pulveris. Augstas populācijas gadījumā nereti parādās radības, kas lieto tās uzturā. Kā bioloģiskais ierocis īpašos gadījumos pielietots Hypoaspis ērces (Stratiolaelaps ērces). Piedāvājam noskatīties video, kurā izmantota 40 kārtīga pietuvināšana.
Baltie tārpi
Baltie tārpi
Baltie tārpi (angliski White Worms vai Pot Worms, arī entrachyadids) ir bieži slieku tvertnes iemītnieki. Atbilstoši klasifikācijai tie ir posmtārpi (posmots ķermenis), slieku radinieki, iedalīti (apakš) klasē Oligochaeta. Nereti tos jauc ar slieku mazuļiem, lai gan tie jau dažu dienu vecumā iekrāsojas sārti (skat foto). Tāpat jauc ar nematodēm, kuras nav posmtārpi. Baltie tārpi parasti ir 10-25mm gari, ķermenis ir daļēji caurredzams, labi saskatāma gremošanas sistēma (paņemat palielināmo stiklu).
Baltie tārpi pārtiek no komposta – trūdējuša organiskā substrāta. Sliekām tie ir nekaitīgi, kamēr nav jūtami savairojušies un nesāk cīnīties par dzīvestelpu, kas sliekām radīs satraukumu, samazinās to vairošanos. Slieku audzētājiem būtu jāpievērš vērība, ja primārais ir slieku masas palielināšana, nevis biohumus. To parādīšanās parasti saistīta ar pārāk lielu barības pievienošanu, pH līmeņa pazemināšanos (paliek skāba vide, pievienota skāba barība), kā arī, ja pievienotā barība sāk rūgt (pareizi noturiet, kompostējiet slieku barību!). Šos tārpus nereti audzē akvāriju zivju barošanai.
Baltie tārpi pārtiek no komposta – trūdējuša organiskā substrāta. Sliekām tie ir nekaitīgi, kamēr nav jūtami savairojušies un nesāk cīnīties par dzīvestelpu, kas sliekām radīs satraukumu, samazinās to vairošanos. Slieku audzētājiem būtu jāpievērš vērība, ja primārais ir slieku masas palielināšana, nevis biohumus. To parādīšanās parasti saistīta ar pārāk lielu barības pievienošanu, pH līmeņa pazemināšanos (paliek skāba vide, pievienota skāba barība), kā arī, ja pievienotā barība sāk rūgt (pareizi noturiet, kompostējiet slieku barību!). Šos tārpus nereti audzē akvāriju zivju barošanai.
|
|
Mitrenes
Mitrene
Mitrene ir vēžveidīgais, kurš lēni pārvietojas un mīl mitrumu. Tām ir septiņi kāju pāri un priekšpusē divi taustekļi - antenas. Bieži sastopama kompostā (trūdvielās), mitros pagrabos, (īpaši mitrā malkā). Pārtiek no cietākām trūdvielām, kas satur celulozi (šķiedrvielas). Palīdz sadalīt organiskos atkritumus sliekām uzņemamākā formā. Uzskata, ka sliekām nekaitīgas, pat vēlamas. Ja Jums tās nepatīk vai sāk savairoties, vienkārši nospiežat.
Spīļastes
Spilaste jeb adsparni (Dermaptera)
Spīļastes jeb ādspārņi (Dermaptera) ir kukaiņi ar spīļveida izaugumiem vēdera galā. Priekšspārni ir ļoti īsi, tāpēc nenosedz vēderu. Tās parasti nelido, bet staigā pa zemi, sienām un kokiem. Gaismā slēpjas, aktīvas tumsā. Pasaulē zināmas apmēram 1300 sugas, Latvijā konstatētas 3. Bieži sastopama ir parastā spīļaste (Forficula auricularia), kas aktīva galvenokārt naktī. Pa dienu tā slēpjas zem koku mizas, dobumos, zem lapām un akmeņiem. Spīļastes nepieciešamības gadījumā ieņem aizsargpozu: paceļ gaisā vēderu ar atvērtām spīlēm un saliec uz priekšu - līdzīgi kā skorpions.
Spīļastes pārojas rudenī, pavasara sākumā mātīte sienas spraugā vai koka mizā izdēj 20 - 50 ovālas krēmkrāsas oliņas. Pēc piecām vai sešām nedēļām no oliņas izšķiļas kāpuri. Mazās spīļastes ir gaišākas par pieaugušajiem indivīdiem, un tām nav spārnu. Parasti spīļastes attīstības gaitā iziet četras kāpuru stadijas. Pēc izšķilšanās māte par viņiem rūpējas turpmākās 10 dienas, parasti līdz laikam, kad tiek pirmo reizi nomesta āda. Pēc katras ādas mešanas mazuļi arvien vairāk sāk izskatīties pēc pieaugušajiem indivīdiem. Ziemo tikai pieaugušie īpatņi. Katru gadu attīstās viena paaudze.
Barības ziņā spīļastes nav pārāk izvēlīgas. Pārtiek galvenokārt no augu barības, mirušu dzīvnieku ķermeņiem, tomēr paretam uzbrūk arī citu kukaiņu kāpuriem. Lai arī tās spētu samazināt citu nevēlamu iemītnieku skaitu (lēcastes, ērcītes), tās var uzbrukt arī mazajām slieciņām un slieku kokoniem. Ja tās parādījušās slieku dzīvesvietā, vēlams uzreiz izķert, vienkārši nospiežot.
Spīļastes pārojas rudenī, pavasara sākumā mātīte sienas spraugā vai koka mizā izdēj 20 - 50 ovālas krēmkrāsas oliņas. Pēc piecām vai sešām nedēļām no oliņas izšķiļas kāpuri. Mazās spīļastes ir gaišākas par pieaugušajiem indivīdiem, un tām nav spārnu. Parasti spīļastes attīstības gaitā iziet četras kāpuru stadijas. Pēc izšķilšanās māte par viņiem rūpējas turpmākās 10 dienas, parasti līdz laikam, kad tiek pirmo reizi nomesta āda. Pēc katras ādas mešanas mazuļi arvien vairāk sāk izskatīties pēc pieaugušajiem indivīdiem. Ziemo tikai pieaugušie īpatņi. Katru gadu attīstās viena paaudze.
Barības ziņā spīļastes nav pārāk izvēlīgas. Pārtiek galvenokārt no augu barības, mirušu dzīvnieku ķermeņiem, tomēr paretam uzbrūk arī citu kukaiņu kāpuriem. Lai arī tās spētu samazināt citu nevēlamu iemītnieku skaitu (lēcastes, ērcītes), tās var uzbrukt arī mazajām slieciņām un slieku kokoniem. Ja tās parādījušās slieku dzīvesvietā, vēlams uzreiz izķert, vienkārši nospiežot.
Nematodes jeb velteniskie tārpi
Nematodes jeb velteniskie tārpi
Nematodes jeb velteniskie tārpi (Nematoda) ir pirmmutnieku dzīvnieku tips. Šis ir viens no lielākajiem dzīvnieku valsts tipiem – zināmas ap 90000 sugu –, pielāgojoties praktiski visām iespējamajām dzīves vidēm. Nematodes ķermenis nav segmentēts, bet ir cilindriskas struktūras, garums svārstās no 300 mikroniem līdz vairāk nekā 8 metriem, lai gan lielākā daļa ir no 400 mikroniem līdz 5mm. Brīvi dzīvojošās (ne parazitārās) nematodes (ap 25000 sugas) apdzīvo okeānu, jūru, upju u.c. ūdensbaseinu gultnes. Pie tam daudzas brīvi dzīvojošās nematožu sugas (ap 10000 sugu) dzīvo augsnē, to garums pārsvarā ir no mikroskopiska līdz 2,5 milimetriem. Apdzīvo visdažādākās augsnes – gan trūdvielām bagātas, gan tuksnešu smiltājus.
Brīvi dzīvojošie tārpi ieņem svarīgu lomu organisko vielu sadalīšanā un barības vielu apritē. Tomēr daudzas nematodes ir parazīti (plēsēji). Tie uzbrūk un barojas no citiem organismiem, bieži savainojot vai pat nogalinot sava saimnieka (pārnēsātāja) organismu. Kopumā parazītiskās nematodes savā evolūcijā ir tik tālu attīstījušās, ka ir pielāgojušās (izveidojušās sugas) praktiski visiem dzīvajiem organismiem – dažas augiem, dažas kukaiņiem, dažas zīdītājiem, pat cilvēkiem – spalīši, cērmes un tml. Vairāk par nematodēm varat uzzināt wikipedia.org enciklopēdijā.
Arī slieku kastē Jums būs nematodes, kurām šī vide ir piemērota. Pārsvarā tās būs mikroskopiskas, pārtiks no tās pašas barības, ko dodat sliekām. Tātad, palīdzēs ražot humusu. Nematodes vairumā gadījumu spēj vairoties daudz ātrāk par sliekām. Ja slieku ir pietiekami daudz, tās lielāko daļu spēs apēst. Atsevišķas parazītiskās nematodu sugas parādās, ja ir lēcastes, ērcītes, dažādu mušiņu oliņas un to kāpuri utml. Dažās valstīs (ASV, Kanāda uc.) atsevišķas nematožu sugas pat speciāli audzē un tirgo kā bioloģisko ieroci pret šīm radībām. Problēmas rodas, ja parādās parazītiskās, kas var kaitēt sliekām, to kokoniem, mazuļiem, bet tas ir ļoti reti. Piemēram, ir veidi, kas ieurbjas slieku ķermenī, ir veidi, kuras sliekas norij un tās, līdzīgi kā cilvēka ķermenī spalīšī, cērmes, uzsāk savu attīstību. Viena no iespējamajām pazīmē, ka ir parādījušās uz sliekām parazitējošās nematodes, ir kādas slieku ķermeņu daļas pietūkums. Biežāk parādās tādas nematodes, kas ir augu parazīti. Piemēram, pēc biohumusa iestrādāšanas zemē kartupeļu un biešu nematode var samazināt ražu no 20-80%. Tā kā to sugu ir ļoti daudz, bez laboratoriskas ekpertīzes nav nosakāma. Sliekkopis var vērot, kas notiek, ja rodas aizdomas - censties apkarot. Problēmas sagādā tas, ka tās ir ļoti maziņas, vizuāli ļoti grūti noteikt, kas tie baltie mazie tārpiņi tādi ir - varbūt mušu vai kādu citu radību kāpuri!?
Arī Latvijā sliekkopju vidū nematodes nav retums. Nepietiekami izglītoti vai augstas peļņas kāri audzētāji tās pircējam uzdod par jaunajām slieciņām. Ja pamanat 1-3mm garus baltus tārpiņus, labāk atturēties, īpaši, ja to skaits ir paliels. Jaunās Kalifornijas slieciņas jau nedēļas vecumā iekrāsojas rozīgā tonī!
Brīvi dzīvojošie tārpi ieņem svarīgu lomu organisko vielu sadalīšanā un barības vielu apritē. Tomēr daudzas nematodes ir parazīti (plēsēji). Tie uzbrūk un barojas no citiem organismiem, bieži savainojot vai pat nogalinot sava saimnieka (pārnēsātāja) organismu. Kopumā parazītiskās nematodes savā evolūcijā ir tik tālu attīstījušās, ka ir pielāgojušās (izveidojušās sugas) praktiski visiem dzīvajiem organismiem – dažas augiem, dažas kukaiņiem, dažas zīdītājiem, pat cilvēkiem – spalīši, cērmes un tml. Vairāk par nematodēm varat uzzināt wikipedia.org enciklopēdijā.
Arī slieku kastē Jums būs nematodes, kurām šī vide ir piemērota. Pārsvarā tās būs mikroskopiskas, pārtiks no tās pašas barības, ko dodat sliekām. Tātad, palīdzēs ražot humusu. Nematodes vairumā gadījumu spēj vairoties daudz ātrāk par sliekām. Ja slieku ir pietiekami daudz, tās lielāko daļu spēs apēst. Atsevišķas parazītiskās nematodu sugas parādās, ja ir lēcastes, ērcītes, dažādu mušiņu oliņas un to kāpuri utml. Dažās valstīs (ASV, Kanāda uc.) atsevišķas nematožu sugas pat speciāli audzē un tirgo kā bioloģisko ieroci pret šīm radībām. Problēmas rodas, ja parādās parazītiskās, kas var kaitēt sliekām, to kokoniem, mazuļiem, bet tas ir ļoti reti. Piemēram, ir veidi, kas ieurbjas slieku ķermenī, ir veidi, kuras sliekas norij un tās, līdzīgi kā cilvēka ķermenī spalīšī, cērmes, uzsāk savu attīstību. Viena no iespējamajām pazīmē, ka ir parādījušās uz sliekām parazitējošās nematodes, ir kādas slieku ķermeņu daļas pietūkums. Biežāk parādās tādas nematodes, kas ir augu parazīti. Piemēram, pēc biohumusa iestrādāšanas zemē kartupeļu un biešu nematode var samazināt ražu no 20-80%. Tā kā to sugu ir ļoti daudz, bez laboratoriskas ekpertīzes nav nosakāma. Sliekkopis var vērot, kas notiek, ja rodas aizdomas - censties apkarot. Problēmas sagādā tas, ka tās ir ļoti maziņas, vizuāli ļoti grūti noteikt, kas tie baltie mazie tārpiņi tādi ir - varbūt mušu vai kādu citu radību kāpuri!?
Arī Latvijā sliekkopju vidū nematodes nav retums. Nepietiekami izglītoti vai augstas peļņas kāri audzētāji tās pircējam uzdod par jaunajām slieciņām. Ja pamanat 1-3mm garus baltus tārpiņus, labāk atturēties, īpaši, ja to skaits ir paliels. Jaunās Kalifornijas slieciņas jau nedēļas vecumā iekrāsojas rozīgā tonī!
Drozofilas jeb augļu mušiņas
Drozofilas jeb augļu mušiņas
Augļu mušiņa Drosophila melanogaster pieder pie posmkāju tipa Arthopoda, kukaiņu klases Insecta, divspārņu kārtas Diptera, un Drosophilidae dzimtas. Tā ir maza mušiņa, apmēram 3mm gara. Augļu mušiņu olas ir nedaudz ovālas, 0,5 mm garas. Kāpuru izšķilšanās un postembrionālā attīstība ir saistīta ar intensīvu barošanos (palīdz ražot humusu) un augšanu. Kāpuri iegraužas barotnē un paliek tur līdz iekūņošanās brīdim. Pirms iekūņošanās kāpuri sasniedz 4,5 mm garumu. Kad kāpuri gatavojas iekūņoties, tie izlien barotnes virspusē. Ja ļoti liels mitrums, tās cenšas izvairīties un iekūņojas kaut kur tuvumā, kur sausāks (piemēram, uz slieku kastes sieniņām). Attīstības stadiju ilgums pie +25C : embrionālā attīstība 24 - 25 stundas, kāpura stadija 4 - 5 dienas, kūniņas stadija 3 - 4 dienas. Mušiņas vidējais dzīves ilgums parasti mēnesis, kura laikā mātītes spēj atlikt ap 200 oliņām. Plaša informācija par drozofilām ir pieejama šeit.
Drozofilas vairumam cilvēku ir pazīstamas. Siltajā sezonā bieži parādās virtuvē un citās vietās, kur sāk bojāties augļi, ogas. Novācot visus bojātos produktus tās dažu dienu laikā pazūd. Labs variants ir putekļsūcējs. Vermikompostēšanas gadījumā parasti tiek izmantotas lipīgās lapas (mušpapīrs, vislabāk plastmasas dzeltenās plāksnītes, kuras nopērkamas dārzniecības veikalos) un slazdi, kas tiek pagatavoti līdzīgi kā lapseņu ķeršanai, vidū ielejot saldu, saldskābu šķidrumu (ābolu sulu, alu vai tml.). Tās salien un nobeidzas. Sliekām tās nevar nodarīt kaitējumu, bet tracina cilvēkus. Lielā skaitā savairojušies sliekām var radīt stresu, samazinot to vairošanās ātrumu.
Drozofilas vairumam cilvēku ir pazīstamas. Siltajā sezonā bieži parādās virtuvē un citās vietās, kur sāk bojāties augļi, ogas. Novācot visus bojātos produktus tās dažu dienu laikā pazūd. Labs variants ir putekļsūcējs. Vermikompostēšanas gadījumā parasti tiek izmantotas lipīgās lapas (mušpapīrs, vislabāk plastmasas dzeltenās plāksnītes, kuras nopērkamas dārzniecības veikalos) un slazdi, kas tiek pagatavoti līdzīgi kā lapseņu ķeršanai, vidū ielejot saldu, saldskābu šķidrumu (ābolu sulu, alu vai tml.). Tās salien un nobeidzas. Sliekām tās nevar nodarīt kaitējumu, bet tracina cilvēkus. Lielā skaitā savairojušies sliekām var radīt stresu, samazinot to vairošanās ātrumu.
Trūdodu dzimta jeb Sciaridae
Pie Trūdodu dzimtas jeb Sciaridae mušiņām (odiem?) pieder arī sēņu mušiņas (angl.v. Fungus gnats, mushroom flies). Pirmajā brīdī var likties, ka tās ir drozofilas, tikai to krāsa vairumam sugu ir tumša, gandrīz melna. Vairošanās un dzīves cikls līdzīgs augļu mušiņām. Vidēji mātītei atliekot 200 oliņas, tās īsā laikā spēj radīt ievērojamu invāziju.
Apkarošana parasti tiek veikta izmantojot lipīgās lapas (mušpapīru). Lapseņu ķeršanas slazdi nelīdzēs, jo saldums, saldskāba viela tās nepiesaista, bet tā var noteikt, vai nejaucat ar augļu mušiņām. Dažkārt tiek izmantots kāds no bioloģiskajiem ieročiem, piemēram, kāda nematožu suga, kuras pārtiek no šāda veida oliņām, kāpuriem.
Apkarošana parasti tiek veikta izmantojot lipīgās lapas (mušpapīru). Lapseņu ķeršanas slazdi nelīdzēs, jo saldums, saldskāba viela tās nepiesaista, bet tā var noteikt, vai nejaucat ar augļu mušiņām. Dažkārt tiek izmantots kāds no bioloģiskajiem ieročiem, piemēram, kāda nematožu suga, kuras pārtiek no šāda veida oliņām, kāpuriem.
Turpinājums sekos:)
Esat laipni aicināti padalīties ar savu pieredzi sadaļā Forums
|
|
Ja Jums šī mājas laba ir bijusi noderīga, aicinam atbalstīt un iepazīties ar mūsu reklāmdevēju piedāvājumiem. Varbūt kaut kas noder! ;)
Iesakiet draugien.lv! Ja esat reģistrējies google, uzklikšķiniet uz +1, tādejādi mājaslapu padarot vieglāk atrodamu google meklētājā!
Iesakiet draugien.lv! Ja esat reģistrējies google, uzklikšķiniet uz +1, tādejādi mājaslapu padarot vieglāk atrodamu google meklētājā!
|
|
http://slieka.weebly.com ievietotās informācijas kopēšana, pārpublicēšana vai izplatīšana bez saskaņošanas ir stingri aizliegta. Citēšanas gadījumā obligāti lietojama atsauce uz http://slieka.weebly.com
Copyright © 2012 http://slieka.weebly.com All rights reserved